1643. gada 4. janvāris zinātnieka un alķīmiķa Īzaka Ņūtona diena 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 380 gadiem turīga Linkolnšīras grāfistes fermera ģimenē piedzima mūsdienu fizikas un dabaszinātņu priekšstatu pamatlicējs, fiziķis, matemātiķis, astronoms, filozofs, alķīmiķis un teologs Īzaks Ņūtons. Viņu godā arī kā vienu no apgaismības kustības aizsācējiem Rietumeiropā. Ņūtons formulēja gravitācijas un kustības likumus, kurus mūsdienās kā mehānikas fizikas pamatus māca skolās. Uzskata, ka šie viņa trīs mehānikas likumi, kā ceturto pieskaitot gravitācijas likumu, 18. gadsimtā veicināja industriālo revolūciju Anglijā.
Vārds “gravitāte”, darinot to no latīņu vārda “gravitas” (svars), arī ir zinātniskajā apritē Ņūtona ieviests. Veicot eksperimentus optikā, Ņūtons konstatēja, ka prizmā ieejošs gaismas stars izejot vienmēr noliecas un, sadalot gaismu redzamajā spektrā, prizma dažādas krāsas lauž dažādos leņķos. Viņa pētījumi izbeidza strīdus par gaismas krāsu – baltā gaisma sastāv no dažādu krāsu gammas, un krāsu izkārtojumu tajā mainīt nav iespējams. Tīra zinātne šajā vīrā tomēr dīvainā veidā savijās ar ticību dažādiem pesteļiem.
Piemēram, mūža lielāko daļu mehānikas likumsakarību formulētājs aizrāvās ar alķīmiju un meklēja mītisko filozofu akmeni, kas palīdzēšot pārvērst jebkuru metālu zeltā vai sudrabā. Pēc visa spriežot, pēdējā iespējamībai viņš nopietni ticēja. Ņūtona pierakstos teikts, ka pret mēri palīdzēšot trīs dienas skurstenī pakārta krupja izdalījumi. Tomēr jāatzīst, ka viņa dzīves laikā zinātne no alķīmijas īpaši netika nošķirta, un Ņūtonu šajā ziņā mēdz dēvēt arī par “pēdējo magu”. Pastāv iespējamība, ka alķīmija viņam kļuva liktenīga, jo mūža beigās viņš cieta no saindēšanās ar dzīvsudrabu, ar kuru bija daudz eksperimentējis, mēģinot iegūt dārgmetālus.
