1822. gada 27. decembrī. Mikrobu atmaskotājs 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 200 gadiem nabadzīga ādmiņa ģimenē Francijā piedzima medicīniskās mikrobioloģijas pamatlicējs, ķīmiķis Luijs Pastērs, ierindots starp cilvēces lielākajiem glābējiem un labdariem. Pastēra jaunatklājumi ķīmijas jomā bija ļoti plaši, taču pasaule Pastēram galvenokārt pateicas par to, ka viņš eksperimentāli pierādīja slimību mikrobioloģisko dabu un atklāja, ka ārstēt slimības nozīmē apkarot tās izraisošos mikrobus.
Zinātnieks radīja pirmās vakcīnas pret trakumsērgu un Sibīrijas mēri, kā arī izstrādāja pasterizācijas procesu – veidu, kā, uzsildot gandrīz līdz vārīšanās temperatūrai un iznīdējot veselībai kaitīgos mikroorganismus, pienu un vīnu padarīt drošus pārtikai. Pastērs ar eksperimentu virkni apgāza līdz tam gadsimtiem ilgi viņa kolēģu uzturēto teoriju, ka organiskās vidēs dažādas sīkbūtnes var rasties pašas no sevis.
Mikrobiologs turpretī demonstrēja, ka tas nav iespējams, ja vien šajā vidē jau nepastāv mikroskopisko būtņu dīgļi vai arī tie neienāk no ārpuses. Citstarp to pierāda arī pasterizēšanas un konservēšanas process. Neskatoties uz daudzajiem oponentiem, kas zinātnieka dzīves laikā iebilda pret Pastēra teorijām un idejām par vakcināciju, lielākajā daļā Francijas sabiedrības viņš tika ārkārtīgi cienīts, īpaši sakarā ar panākumiem dzīvnieku un cilvēku glābšanā no trakumsērgas.
19. gadsimta beigās jau varēja runāt par ko līdzīgu Pastēra kultam. 1887. gadā sabiedrība saziedoja vairāk nekā divus miljonus franku – tiem laikiem milzīgu summu –, lai Parīzē uzbūvētu īpašu zinātnisku iestādi mikrobioloģisko procesu izpētei, vakcīnu un imunizācijas metožu radīšanai. Tas bija Pastēra institūts, kurš arī mūsdienās ir viens no pasaules līderiem infekcijas slimību pētniecības ziņā.
