1962. gada 14. decembrī. Ziņas no Veneras 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 60 gadiem ASV kosmiskā zonde “Mariner2” pēc teju četru mēnešu ilga ceļa palidoja garām Venerai 34 773 km attālumā un kļuva par pirmo kosmisko aparātu cilvēces vēsturē, kas ieguvis informāciju par citu planētu.
Kosmiskajā sacensībā par augstākajiem sasniegumiem PSRS staciju “Venera-1” šajā virzienā bija nosūtījusi jau 1961. gada 12. februārī, tomēr pāris nedēļu vēlāk radiokontakti ar padomju aparātu tika zaudēti.
“Venera-1” nenoraidīja nekādu informāciju, kaut arī pēc aplēsēm Veneras tuvumu sasniedza un palidoja garām planētai 1961. gada 19. vai 20. maijā. Neveicās arī pirmajai amerikāņu Veneras izpētes stacijai “Mariner-1”.
Tā startēja 1962. gada 22. jūlijā, bet piecas minūtes pēc starta nesējraķeti kopā ar kosmisko aparātu nācās iznīcināt, jo raķete novirzījās no uzdotā kursa.
“Mariner-2”, kuru palaida 1962. gada 27. augustā, turpretī izrādījās veiksmes stāsts. Ar tās palīdzību skenējot planētu dažādām ierīcēm, zinātnieki uzzināja, ka uz Veneras virsmas valda +425 grādu temperatūra pēc Celsija skalas, tātad augstāka nekā tā, pie kuras kūst svins (+327 °C). Izrādījās, ka Veneras atmosfērā nav ūdens, bet atmosfēras spiediens uz virsmas ir 10 līdz 20 reižu lielāks nekā uz Zemes.
Planētu klāja blīva mākoņu sega, kuras augšslānis pletās 55–80 km augstumā. Atšķirībā no karstās virsmas mākoņos valdīja ledaina temperatūra – augšslānī -34 līdz -45 grādi pēc Celsija.
24 minūšu garajā sakaru seansā “Mariner 2” noraidīja uz Zemi vairāk informācijas, nekā cilvēce bija savākusi iepriekšējās tūkstošgadēs. Pēc misijas izpildīšanas stacija iegāja orbītā ap Sauli. 1963. gada janvāra sākumā tās raidītājs apklusa.
