1932. gada 12. decembrī. Rīgas vecākā avīžu pārdevēja 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja, ka mirusi Rīgas vecākā avīžu pārdevēja – 82 gadus vecā Anna Valdmane no Sarkandaugavas. Sēžot uz apgāztas kastes, laikrakstus uz Merķeļa un Krišjāņa Barona ielas stūra viņa bija tirgojusi kopš 1918. gada teju ik dienas, kļūstot par iezīmīgu šai vietai: “Labi vai vienkārši ģērbušos, vecu vai jaunu, viņa pavadīja ar dievpalīgu, labklājības un svētības novēlējumu.”
Iespējams, viņas tēls un aiziešana iedvesmoja dzejnieku Aleksandru Čaku uzrakstīt vienu no saviem vissirsnīgākajiem dzejoļiem “Vēstule vienai mirušai avīžu vecītei”, kuru pirmo reizi publicēja 1933. gada vasarā.
“Līdzekļi Valdmanei neatļāvuši iekārtot daudzmaz piemērotu kiosku, tādēļ tā no agra rīta līdz vēlam vakaram cieta salā, lietū, vējā. Dzīvodama Sarkandaugavā un neskatoties uz lielo vecumu, Valdmane parasti ceļu ikrītus uz tālo darba vietu mērojusi kājām. Lai laikā nokļūtu darba vietā, vecā avīžu pārdevēja devusies ceļā jau 4 no rīta,” rakstīja “Jaunākās Ziņas”, kas lēsa, ka caur viņas rokām varētu būt izgājuši ap miljons dažādu laikrakstu.
Valdmane pirmajās aukstajās 1932. gada decembra dienās bija saaukstējusies, saslimusi ar plaušu karsoni un 10. decembrī mirusi. Uz avīžu zēniem, šādām ielu pārdevējām un mazu kiosku turētājiem tolaik balstījās laikrakstu izplatīšana ne tikai Rīgā vien, bet arī citās Latvijas pilsētās.
Vecītes dēls avīzes korespondentam stāstīja, ka avīžu pārdošana tai bijusi gluži kā apsēstība. Viņa tās tirgojusi arī 1919. gada bermontiādes dienās, kad Rīgu apšaudīja, un mājās palikt nav bijusi pierunājama. Annu Valdmani apglabāja Sv. Trīsvienības baznīcas kapos Sarkandaugavā.
