1922. gada 30. novembrī. Valsts prezidenta ambīcijas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem 1. Saeimas budžeta komisija apsprieda Ministru kabineta pieņemto Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un prezidenta sekretariāta finansējumu tuvākajiem pieciem mēnešiem. Tas bija pirmais Latvijas valsts galvas administrācijas budžets, tāpēc iesniegtie un atklātībā nonākušie skaitļi pamatīgi disonēja ar valsts pēckara grūtībām un valsts budžeta nabadzību, izsaucot krietnu viļņošanos.
Daži uzskatīja, ka tā bijusi kļūda, vispirms 14. novembrī ievēlēt Valsts prezidentu un tikai pēc tam domāt par viņa budžetu, jo tagad daudzi tā pozīcijas saistīja ar Čakstes personiskajām ambīcijām. Alga prezidentam tika noteikta 75 tūkstoši Latvijas rubļu mēnesī, kas bija krietni mazāk nekā tobrīd Somijas prezidentam (2,5 miljoni rubļu), toties vairāk nekā Polijas prezidentam (40 tūkstoši rubļu + dažādi īpašumi).
Sekretariātu veidoja sekretārs, adjutants, nodaļas vadītājs, sevišķo uzdevumu ierēdnis, grāmatvedis, darbvedis, arhivārs, mašīnrakstītāja, stenogrāfiste, divi kancelejas ierēdņi, ziņnesis, izsūtāmais zēns un “aptīrītāja” – visiem vajadzēja solīdas algas. Krietnas summas tika paredzētas mēbeļu, mākslas priekšmetu iegādei, bibliotēkai, pajūgu, ratu, kamanu, zirgu iegādei.
Vislielākās iebildes un ironiju izsauca 30 tūkstoši Latvijas rubļu prezidenta kučiera livrejai un trīs miljonu rubļu aizlaistās Rundāles pils pārbūvei par Valsts prezidenta vasaras rezidenci. Budžeta komisija konstatēja, ka “pieprasītos līdzekļus mūsu apstākļos Latvija nespēj Valsts prezidentam dot”, tādēļ neskartu atstāja praktiski vien prezidenta algu, pārējos izdevumus lielākoties krietni apcērpot.
Piemēram, reprezentācijas izdevumus no 100 tūkstošiem samazināja līdz 25 tūkstošiem rubļu. Atzina, ka naudas zirgiem, karietēm un livrejām nav un prezidentam labāk izmantot valsts autogarāžas pakalpojumus.
Nedaudz vēlāk atteicās no nodoma Rundālē veidot prezidenta vasaras mājokli. Tāpat neapmierināja prasību pēc 45 istabām Valsts prezidenta apartamentiem un administrācijai Rīgas pilī, kamdēļ būtu jāizliek citas iestādes. Lēmums bija iedalīt pašam prezidentam 15 istabas, reprezentācijai deviņas un sekretariātam arī deviņas.
