1938. gada 14. maijā. “Mašīnas kontrolēs roboti!” 1
Pirms 80 gadiem Latvijas prese informēja, ka autobusos, kurus Rīgas pilsēta pasūtījusi akciju sabiedrībai “Vairogs”, pirmo reizi ievietoti “mašīnas kontrolējoši roboti” – tahogrāfi. Tie reģistrēšot dažādas ziņas par vadīšanas stilu, kas ļaušot spriest par šofera piemērotību darbam un to, kā šoferi “apietas ar mašīnām”. Proti, cik liels ir degvielas patēriņš, cik ilgi spēkrats brauc un cik stāv dīkā. Citiem vārdiem sakot, tas bija veids, kā uzraudzīt, lai vadītājs izmantotu viņam uzticēto braucamo pēc iespējas racionāli, neslinkotu un nebraukātu savās darīšanās, – lietas, kas darba devējiem bija aktuālas arī tolaik. Viens tahogrāfs 1938. gadā Latvijā maksāja 700 latu.
Rīgas pilsēta “Vairogā” bija pasūtījusi 70 “angļu tipa” autobusus, kurus komplektēja, izmantojot ārzemēs iepirktas daļas. Tā, iespējams, bija pirmā reize, kad pilsētas autobusus krāsoja Rīgai tradicionālajā gaiši zilajā krāsā. Vēl viens jaunums – “neplīstošie”, tas ir, rūdītie logu stikli, kas pēc trieciena sadalījās sīkos gabaliņos, nevis šķembās. Līdz tam arī samērā nelielas autobusu avārijas izraisīja sagriešanos ar plīstošu logu stikliem. Jaunums skaitījās arī tas, ka autobusos Latvijā pirmo reizi iebūvēja dīzeļdzinējus – ASV ražojuma “Hercules”. Jauno autobusu dēļ bija jāmaina pat likumdošana, jo valdības noteikumi pirms tam neparedzēja dīzeļdegvielas izmantošanu Rīgas pilsētas sabiedriskajā transportā. Autobuss varēja pārvadāt 50 – 70 braucējus. Prese apgalvoja, ka vajadzības gadījumā tajā varot saspiesties kaut simts.