1912. gada 28. novembrī. Albānijas neatkarība 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem visu Albānijas novadu pārstāvju sanāksmē albāņu politiķa Ismaila Kemali vadībā Vļoras pilsētā tika pasludināta Albānijas neatkarība no tās teritorijas līdzšinējās pārvaldītājas Osmaņu impērijas. Ar to noslēdzās tā paša gada janvārī uzsāktā albāņu sacelšanās pret turku varu.
Osmaņu impērija albāņu zemes bija iekarojusi vēl 15. gadsimtā, taču 20. gadsimta sākumā turku sultāna vara bija kļuvusi vāja, impērija bruka un vairs nespēja noturēt agrāk sagrābto. Albāņi izmantoja šo brīdi, vienlaikus steidzoties ar neatkarības pasludināšanu, jo nebija noslēpums, ka Osmaņu impērijas Eiropas daļas valdījumus, tostarp arī albāņu zemes, savā starpā pošas sadalīt tās kaimiņi Serbija, Melnkalne un Grieķija.
Neatkarīga Albānija šajos plānos nebija paredzēta. Albāņiem bija jāpasteidzas, pirms tos sadala. Uzklausījuši Kemali brīdinājumu par draudošajām briesmām, Neatkarības deklarāciju parakstīja visi 40 delegāti, kas bija ieradušies Vļorā, un vēlāk viņiem pievienojās vēl citi albāņu politiskie līderi. Vēsturnieki gan norāda, ka neatkarības pasludināšana bija vairāk diplomātisks žests bez iespējas to tūlīt iedzīvināt praksē. Patriotiskā jūsma bija vērojama vairāk ārzemēs dzīvojošajos albāņos, ne vietējos.
Vļorā izveidotajai Kemali valdībai nebija instrumentu un varas, lai kontrolētu pasludināto valsti, kuras robežas nebija definētas. Albānijā būtībā pastāvēja varas vakuums. Praksē par Albānijas valsti varēja sākt runāt tikai 1913. gada vasarā, kad Albānijas reģionālie kaimiņi savstarpēji bija izcīnījuši Otro Balkānu karu par agrākajām turku impērijas teritorijām, kad tika atrisinātas robežu problēmas un saņemts Eiropas lielvaru akcepts.
