1262. gada 2. novembris. Rīgas arhibīskapa iecienīta rezidence – sāk celt Raunas pili un baznīcu 5
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 760 gadiem saskaņā ar vienu no versijām pēc Rīgas arhibīskapa Alberta Suerbēra ierosinājuma dibināta Raunas pils un baznīca. Tas ir agrākais mūra pils būves datums, pieminēts 18. gadsimtā, taču kā atskaites punktu mūra pilij mēdz minēt arī laiku aptuveni desmit gadus vēlāk vai vispār 14. gadsimtā. Vēsturnieki gan norāda, ka dokumentāru pierādījumu nav nevienai no versijām. Rakstos Raunas vārds pirmo reizi pavīd 1381. gadā, bet pils tad jau gatava.
Viduslaikos Rauna bijusi viens no svarīgākajiem Rīgas arhibīskapijas centriem. Tad pils kalpojusi par arhibīskapa ziemas rezidenci ar reprezentatīvu raksturu līdzās pilīm Turaidā, Koknesē un Lielvārdē. Kapitula zāles sienas bijušas rotātas freskām. Tradīcija paredzēja, lai formālais Rīgas kungs Raunā uzturētos no Miķeļiem 29. septembrī līdz Sveču dienai 2. februārī, taču arhibīskapi tur mēguši dzīvot arī citos gadalaikos.
Trīsstāvīgā pils pagātnē daudzkārt cietusi gan vairākkārtējos arhibīskapa un Livonijas ordeņa karos 15.–16. gadsimtā, gan Livonijas karā, gan sekojošajos 17. gadsimta poļu–zviedru karos. Kad 1683. gadā Zviedrijas karalis pavēlēja nojaukt pils ārējos nocietinājumus, tā pārstāja eksistēt kā militārs cietoksnis un 18. gadsimtā pamazām sāka brukt.
Tomēr mūsdienās Raunas pilsdrupas ir viens no vislabāk saglabātajiem tāda veida pieminekļiem Latvijā, jo iepretī citām sienas saglabājušās samērā lielā augstumā. Pilsdrupu konservāciju sāka pagājušā gadsimta 70. gados un turpināja arī vēlāk. Ir pieņēmums, ka Raunas pils apjoma ziņā reiz līdzinājusies Sāmsalas–Vīkas bīskapa pilij Kuresārē Sāmsalā, kur tā mūsdienās ir tūrisma magnēts.
