1942. gada 17. oktobrī. Lielmeistars ar traģisku likteni 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem Rīgā piedzima Andris Andreiko – trīskārtīgais pasaules un astoņkārtīgais PSRS čempions dambretē, dambretes ģēnijs, par kura traģisko bojāeju 70. gadu otrās puses padomju Rīgā klīda daudz runu, kaut avīzēs par to, protams, nerakstīja.
Salīdzinot ar šaha lielmeistaru Mihailu Tālu (1936–1992), Andreiko mēdza dēvēt par “simtlauciņu Tālu”. Laikabiedri uzsver, ka viņam piemitusi neordināra domāšana un pārsteidzoša intuīcija.
Viņš nekad nav rīkojies shematiski – it kā līdzīgās situācijās uz galdiņa Andreiko gājieni un kombinācijas atšķīrās, vadoties no tā, kāda psiholoģiskā tipa pretinieks sēdēja viņam pretī.
Sācis ar dambreti nodarboties 14 gadu vecumā, 18 gados beidzot skolu, viņš jau bija trīskārtējs Latvijas PSR čempions, par starptautisko lielmeistaru kļuva 1966. gadā, par pasaules čempionu 1968., 1969. un 1972. gadā. Pa starpu 1961.–1976. gadā astoņas reizes uzvarēja PSRS čempionātos un 1974. gadā kļuva arī par Eiropas čempionu.
Dambrete bija visa viņa dzīve. Par uzvarām viņš saņēma no valsts divistabu dzīvokli Iļģuciemā; materiāli varēja atļauties daudz ko no tā, par ko parastie padomju pilsoņi vien sapņoja – importa sadzīves tehniku, ārzemju alkoholu, arī naudas netrūka. Būdams nedaudz vecāks par 30 gadiem, Andreiko savā nodarbē jau bija sasniedzis visu iespējamo. Zuda motivācija, iesākās krīze, kas atspoguļojās sportiskajā sniegumā.
Andreiko sāka aizrauties ar dzeršanu, izšķīrās no sievas. Grimšana turpinājās, turklāt lielmeistars nebija izvēlīgs pudelesbrāļos, laida tos savā dzīvoklī. Viena no šādām iedzeršanām viņam kļuva liktenīga.
1976. gada 10. martā par dzeršanas partneri bija izvēlēts bijušais jūrnieks Igors Vaseņins. Tas, paskatījies uz dambretista lepno dzīvokļa iekārtu, aplaupīšanas nolūkā nosita alkohola iemidzināto Andri Andreiko ar lupatā ievīstītu gludekli.
