Pirms 100 gadiem šajā dienā Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijā notika 1. Saeimas vēlēšanas, kur Latvijas iedzīvotāji – šoreiz jau stabila miera laikā – varēja izdarīt savu demokrātisko izvēli.
Pirmā reize bija 1920. gada aprīlis, kad vēlēja priekšparlamentu – Satversmes sapulci, kas bija pirmais vēlētais likumdevējs Latvijas Republikā. Uz Satversmes sapulci kandidēja 25 partijas, bet nu jau savstarpēji konkurēja 31 kandidātu saraksts, no kuriem 11 gan neieguva nevienu mandātu. V
ēlētāju aktivitāte saglabājās ļoti augsta – Satversmes sapulces vēlēšanās piedalījās 84,9% balsstiesīgo, toties 1. Saeimas vēlēšanās uz iecirkņiem devās 82,2% balsstiesīgo. Vēlēšanas notika ar tā sauktajiem grozāmajiem sarakstiem, kad pilsoņi varēja izsvītrot no vēlēšanu zīmes sev nevēlamos kandidātus un ierakstīt sev tīkamākos no citiem sarakstiem.
Precīza balsu saskaitīšana prasīja mēnesi, kaut provizoriskie rezultāti, protams, bija zināmi agrāk. Uzvarēja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, kas saņēma 30 vietas, otrā palika Latviešu zemnieku savienība (LZS) ar 17 vietām.
Daudzas, īpaši mazākumtautību, partijas un saraksti iekļuva Saeimā tikai ar vienu mandātu, kas parlamentu padarīja ļoti sadrumstalotu, paverot ceļu dažādām politiskām intrigām un “veikaliem”. Tas krietni apgrūtināja valdības sastādīšanu. 1. Saeima ar to tika galā vien 1923. gada janvāra beigās, kā kompromisa figūru par Ministru prezidentu apstiprinot bezpartijisko Jāni Pauļuku, kurš nemaz nebija deputāts.
