Kinohroniku autori E. Kraucs un A. Bērziņš 20. gs. 20. gados.
Kinohroniku autori E. Kraucs un A. Bērziņš 20. gs. 20. gados.
Arhīva foto

1932. gada 3. oktobrī. “Latvijas kroniku” ražošana 2

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Latvijas preses izdevumi publicēja valdības pieņemtos “Latvijas Filmu aģentūras statūtus”, kas paredzēja, ka pie Izglītības ministrijas tiek dibināts autonoms valsts uzņēmums ar uzdevumu: “Ražot Latvijas kronikas, kultūras un citas filmas, cenšoties pakāpeniski izveidot un pacelt to māksliniecisko un tehnisko līmeni; apgādāt pret atlīdzību Latvijas komerciālā un kulturelā rakstura kinoteātrus ar kronikas, kultūras un cita rakstura filmām; apgādāt skolas un kulturelas organizācijas ar piemērota satura filmām (..); propagandēt Latviju iekšzemē un ārzemēs ar Latvijas filmu palīdzību.”

Dažādu autoru uzņemtu dažādu nosaukumu Latvijas kinohroniku demonstrēšana pirms kinoseansiem bija sākusies vēl 1920./1921. gadā. Hroniku operatori autori, iemūžinot norises dzimtenē, strādāja drīzāk misijas vadīti, privātā kārtā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mēģinājumi padarīt kinohroniku jomu par komerciāli pelnošu gan nebija veiksmīgi. Tomēr 20.–30. gados kinohronikām visā pasaulē bija liela propagandas nozīme. Latvijas Izglītības ministrija jomu deklaratīvā līmenī savā pārziņā ņēma jau 1929. gadā, un, ja iecere īstenotos, turpmāk uz ekrāniem nonāktu tikai tādi kinožurnāli, kas akceptēti ministrijā.

Bet projekts no sākta gala sastapās ar privāto kinematogrāfistu pretestību. Tie kritizēja kinožurnālu monopola ieviešanu un to, ka Latvijas Filmu aģentūras organizēšanā piedalīšoties “personas, kurām nav nekādu nopietnu piedzīvojumu filmu brandžā”. Tāpat sabiedrības attieksme bija aizdomīga.

Nākamajā dienā pēc veidojamās filmu aģentūras statūtu publiskošanas “Pēdējā Brīdī” rakstā bez autora paraksta atzīmēja: “Tagad visa šī lieta ievadīta tik nesimpātiski, ka sabiedrībā rodas iespaids, ka tiek dota iespēja dažādiem vietu medniekiem ierīkoties valsts dienestā. Šis svarīgais jautājums katrā ziņā plaši ventilējams un nostādāms tā, lai lietpratēji un ieinteresētas aprindas varētu līdzrunāt pie tā galīgās nokārtošanas.” Filmu aģentūras projekts tā arī neīstenojās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.