1522. gada 21. septembrī. “Septembra Bībeles” apvērsums 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 500 gadiem Melhiora Lotera tipogrāfijā Vitenbergā 3000 eksemplāru tirāžā iznāca Mārtiņa Lutera un viņa palīgu augšvācu valodā no grieķu valodas iztulkotā Bībeles Jaunā Derība.
Tas bija revolucionārs notikums ne tikai reformācijas un vācu literārās valodas formēšanas, bet visas Eiropas kultūrvēsturē, jo pirmo reizi arī parasts vācu birģeris, prastu ļaužu amatnieks vai lasīt protošs zemnieks varēja iepazīt Bībeles tekstus bez latīņu, grieķu vai senebreju valodas zināšanām.
Tiesa, atsevišķi Bībeles tulkojumi, precīzāk, pārstāsti no latīņu valodas dažādos vācu valodas dialektos bija tapuši arī 15. gadsimta beigās vēl pirms Lutera dzimšanas, taču tie nebija izplatīti, par tiem maz kurš zināja un tie nebija precīzi.
Tā sauktā “Septembra Bībele” ar Lūkasa Krānaha ilustrācijām turpretī momentā kļuva par “bestselleru”, un tirāžu izpārdeva pāris mēnešu laikā, kas, ņemot vērā cenu – atkarībā no iesējuma puse vai pusotrs sudraba guldenis –, bija ārkārtīgs panākums. Decembrī bija jāizdod papildtirāža. Cilvēki to lasīja ar milzu entuziasmu, un tas neapšaubāmi veicināja strauju Lutera un viņa mācības popularitātes izplatīšanos.
Pats tulkojums bija tapis divu gadu laikā no 1521. līdz 1522. gadam, ķecerībās apsūdzētajam un ārpus likuma pasludinātajam teologam slēpjoties no aresta Vartburgas pilī, kur viņu, inscenējot nolaupīšanu, bija nogādājis kvēls protestantisma piekritējs, Saksijas kūrfirsts Frederiks III.
Arī Bībeles drukāšana bija norisinājusies lielā slepenībā, un Mārtiņa Lutera vārds tulkojuma titulā netika pieminēts. Pilnībā Bībeles tulkojums arī ar Veco Derību vācu valodā iznāca tikai 1534. gadā, jo šis uzdevums tulkošanas ziņā bija sarežģītāks.
