Pirms 210 gadiem Napoleona “Lielās armijas” pirmās daļas bez cīņas iesoļoja Maskavā 23
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 210 gadiem franču–krievu kara gaitā, nedēļu pēc asiņainās Borodinas kaujas Napoleona “Lielās armijas” pirmās daļas bez cīņas iesoļoja Maskavā.
Pilsētā valdīja panika un haoss, jo lielākā daļa pilsētnieku bija domājuši, ka Maskavas gubernators Rostopčins un armijas ģenerālfeldmaršals Kutuzovs organizēs pilsētas aizstāvēšanu, taču kara padome Fiļu sādžā un pats Kutuzovs bija lēmuši atkāpties.
Tiesa, maskaviešu izglītotā un aristokrātiskā daļa bija izceļojusi no pilsētas jau pēc Borodinas kaujas, saprotot, ka pilsētu atdos, kaut krievi Borodinu bija pasludinājuši par uzvaru. Pietuvojoties pirmajām “Lielās armijas” daļām, visas krievu armijas daļas vēl pilnībā nebija atkāpušās no pilsētas, tāpēc atbilstoši tā laika džentlmeniskajām kara vešanas manierēm krievu arjergarda komandieris ģenerālis Miloradovičs nosūtīja parlamentāriešus, lūdzot frančus pagaidīt.
Tika sasniegts kompromiss, ka “Lielā armija” ienāks Maskavā divas stundas pēc tam, kad to būs atstājusi Krievijas armija. Pilsētā tomēr palika vairāki tūkstoši ievainoto krievu karavīru, kuru izvešanai trūka ratu.
Slavenā Maskavas degšana, kurā gāja bojā divas trešdaļas pilsētas un kas turpinājās līdz 18. septembrim, sākās, vēl pirms franči pārņēma pilsētu. Grandiozā ugunsgrēka izcelsmei ir divas pamatversijas – ka dedzināt pilsētu bijusi gubernatora pavēle un to īstenojuši kazaki vai arī ka vainīgi piedzērušies franču zaldāti.
Tā kā degšana sākās vairākās vietās, mūsdienās pieļauj, ka vainīgi varēja būt kā vieni, tā otri un, protams, arī pilsētā valdošā anarhija. Ne velti vairākus dedzinātājus pēc franču kara tiesas lēmuma nošāva. Napoleona armija nodegušajā Maskavā uzturējās nepilnu mēnesi un devās atpakaļ 18. oktobrī, jo sāka izjust apgādes problēmas un tā arī nesagaidīja sarunu piedāvājumu no cara Aleksandra I.
