1882. gada 23. augustā. Jauns transporta veids Rīgā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Rīgā sāka darboties elektriskā tramvaja priekšteča – zirgu tramvaja – pirmā līnija.
Tā sākās Teātra (Aspazijas) bulvārī un pa Aleksandra (Brīvības) ielu stiepās līdz laukumam tagadējās Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas vietā. Koncesiju 19. gadsimta otrās puses lielpilsētu laikmetīgā transporta veida ieviešanai Krievijas impērijā bija ieguvis Pēterburgā rezidējošais
Šveices konsuls Eižens Dipons. Zirgu tramvaji bija jau ierīkoti Pēterburgā un Maskavā. Rīgas domes sarunas ar Diponu par līdzīgām labierīcībām Rīgā ilga vairākus gadus. 1882. gada janvārī noslēgtais līgums ļāva ar Diponu saistītiem uzņēmējiem Rīgā ierīkot četras līnijas nedaudz vairāk kā 4 km garumā.
Turklāt pati pilsēta pasākumā finansiāli nepiedalījās un uzņēmuma pārvaldē nejaucās, nosakot vien maksimālo braukšanas maksu. Diponam bija tiesības izmantot Rīgas zirgu tramvaju tīklu 32 gadus. Pēc tam tas pārgāja pilsētas īpašumā. Tik ilgi gan zirgu tramvaja līnijām Rīgā eksistēt nebija lemts.
Tomēr jaunā sabiedriskā transporta pakalpojumi, kaut ne gluži lēti, bija pietiekami pieejami, lai izbūvētu vēl trīs līnijas un pārvadāto pasažieru skaits 1900. gadā sasniegtu 6,8 miljonus.
Bez jau minētā Aleksandra bulvāra zirgu vilktie vagoni kursēja pa Marijas ielu, pa Maskavas ielu līdz Daugavpils ielai un pa Aspazijas bulvāri līdz dzelzceļa tiltam un tad pa krastmalu. Vagonu parasti vilka divi zirgi.
Tramvajs kursēja, atkarībā no līnijas, no plkst. 6 vai 7 rītā līdz plkst. 22 vai 23 vakarā.
Gals šim transporta veidam pienāca 1901. gadā, kad to izkonkurēja gadu pirms tam atklātā elektriskā tramvaja satiksme.
Tikmēr, piemēram, Kauņā zirgu tramvajs darbojās līdz pat 1929. gada vasarai.