Pirms 30 gadiem sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Rēzeknes Piena konservu kombināta kultūras nama telpās sākās Pirmā pasaules latgaliešu konference – pirmā tāda mēroga latgaliešu sapulcēšanās kopš 1917. gada maija, kad pirmajā Latgales kongresā Rēzeknē pieņēma principiālu lēmumu, ka Latgalei jābūt kopā ar pārējiem latviešu novadiem, ne Vitebskas guberņu. Pirmā latgaliešu konference ilga līdz 13. augustam un to kuplināja plaša kultūras programma.
Par vienu no iespaidīgākajiem un emocionālākajiem notikumiem kļuva atjaunotā Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai” jeb “Latgales Māras” atklāšana pieminētā 13. augusta rītā. Tēlnieka Kārļa Jansona darināto pieminekli par godu Latgales atbrīvošanai no lieliniekiem 1920. gadā vispirms atklāja 1939. gadā, taču gadu vēlāk padomju okupācijas vara to gāza.
Vēl pēc trim gadiem, jau vācu okupācijas laikā – 1943. gadā, to uzstādīja no jauna, bet 1950. gadā gāza atkal. Atmodas laikā pie pieminekļa atjaunošanas ķērās K. Jansona dēls Andrejs Jansons un tēlnieks Indulis Folkmanis. Bronzas figūru kompozīcijas izgatavošana no jauna prasīja vairākus gadus, un šis darbs tika izdarīts Tallinā.
Tēlu grupu veido ķēžu rāvējs, kas simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas Neatkarības kara laikā; ceļos noslīgusi tautumeita, kas skaita lūgšanu un stāvoša meitene ar krustu rokā – brīvās Latgales alegorija. Piemineklis, kas simbolizē Latgales piederību Latvijai, ir lielākais tāda veida monuments novadā.
