1792. gada 10. augustā. Asiņaina diena Tilerī pilī 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 230 gadiem Lielās franču revolūcijas gaitā Parīzē risinājās asiņaini notikumi, kas vēl ne juridiski, tomēr praktiski darīja galu monarhijai Francijā. Ap simt tūkstošu ļaužu liels parīziešu pūlis, kuru vidū trešā daļa bija republikāņu pusē pārgājuši karavīri un nacionālie gvardi, triecienā ieņēma karaļa Luija XVI rezidenci – Tilerī pili, ko aizsargāja aptuveni tūkstotis Šveices gvardu un franču aristokrātu, kas bija palikuši uzticīgi karalim.
Uzbrukuma iemesls bija baumas, ka karalis nodošot Franciju austriešiem un prūšiem, kas, monarhistiskas solidaritātes vadīti, tiešām bija gatavi nākt palīgā, lai atgrieztu kaimiņvalstī, kā viņi uzskatīja, likumīgo kārtību. Pats Luijs XVI un viņa ģimene pirms uzbrukuma Tilerī vairs neatradās, jo ar deputātu piekrišanu bija patvērušies parlamenta – Nacionālās sapulces – telpās.
Karaļa miesassardzes funkcijas pildošie šveiciešu gvardi, atsaucoties uz pavēli, tomēr atteicās ielaist pūli pilī. Sekoja epizodiskas sadursmes un provokācijas, kas izvērtās nežēlīgās un asiņainās kaujās gan pašā Tilerī, gan tās apkaimē. Dzirdot lielgabalu dārdus un šauteņu zalves, Luijs XVI, deputātu pierunāts, deva pavēli gvardiem pārtraukt pretoties un doties uz Nacionālo sapulci, taču pavēle nesasniedza visas vienības un padarīja haosu vēl lielāku.
Daļu gvardistu satrakotais pūlis burtiski saraustīja gabalos, uzdurot viņu ķermeņu daļas uz pīķiem kā trofejas. Nogalināja arī tos, kas pēc karaļa pavēles bija nolikuši ieročus. Ap 450 gvardistu tikmēr turpināja kauju pils zālēs. Tilerī iekštelpas tika pilnībā izpostītas.
Precīzs upuru skaits nav zināms, taču uzskata, ka kaujā dzīvību zaudēja līdz 700 šveiciešu un 600–4000 uzbrucēju. Vēl ap 200 sagūstīto Šveices gvardu sodīja ar nāvi vēlāk. Parīzi izdevās atstāt un dzimteni sasniegt vien aptuveni 200 gvardu.
