1932. gada 4. augustā. Pirmā medaļa un pirmais sudrabs 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Latvijā bija gluži vai svētku diena. Septiņos no rīta Rīgas radiofons paziņoja par soļotāja Jāņa Daliņa Losandželosas olimpiskajās spēlēs izcīnīto sudrabu iepriekšējā dienā 50 km distancē. Par to pirmajās lappusēs vēstīja arī avīzes, kas parasti iznāca ap pusdienlaiku. “Nekad vēl neviens vārds nav tik bieži minēts kā Jānis Daliņš – vakar un šodien.
Par Daliņu, sakarā ar viņa startu Losandželosā, runāja ģimenēs, sabiedrībā, kafejnīcās, vilcienos, autobusos. Vārdu sakot – visur,” atzīmēja “Jaunākās Ziņas”, apgalvojot, ka telefons redakcijā zvanījis jau kopš pusnakts, interesentiem nepārtraukti taujājot par “jaunumiem no Amerikas”.
“Visvairāk zvanītāju bija no Valmieras. Pārsvarā dāmas,” tā laikraksts. Daliņš uzvaru izcīnīja 15 soļotāju konkurencē, veicot distanci 4 stundās 57 minūtēs 20 sekundēs. Uzvarētāja angļa Grīna rezultāts bija 4 stundas 50 minūtes un 10 sekundes.
Tā bija pirmā reize vēsturē, kad Latvijas valsti pārstāvošs sportists izcīnījis medaļu olimpiskajās spēlēs. Varēja būt arī zelts, bet, kā “Jaunākajām Ziņām” atzina pats soļotājs, neierastā karstuma apstākļos nācies izšķirties: “Vai paturēt drošu otro vietu, vai arī, pieliekot pēdējos spēkus, uzvarēt kā pirmajam, vai krist par upuri karstumam, zaudējot samaņu tāpat kā tie septiņi citi soļotāji.”
Bet arī sudrabs jau tā dzimtenē slaveno sportistu padarīja par nacionālo varoni. Piemēram, saldumu ražotāja Vilhelma Ķuzes fabrika uz karstām pēdām izlaida īpašu konfekšu šķirni “Veltījums Daliņam”. Jāatzīmē, ka Latvijas delegācija Losandželosā bija vien trīs vīru liela. Sportisti bija Daliņš un desmitcīņnieks Jānis Dimza, kamēr trešais, delegācijas vadītājs Jānis Dikmanis, bija vieglatlētikas tiesnesis.
