Pirms 100 gadiem pieņemts Lietuvas valsts pamatlikums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Lietuvas Satversmes Seims poļu ieņemtās Viļņas vietā par pagaidu galvaspilsētu pasludinātajā Kauņā pieņēma Lietuvas konstitūciju, kas bija veidota pēc Francijas III republikas pamatlikuma parauga.
Līdzīgi kā Latvijā un Igaunijā pamatlikums noteica, ka Lietuvas valsts iekārta ir demokrātiska republika, kurā vara pieder tautai.
Valdību izveido parlaments, kas izvēl arī valsts prezidentu, bet pats tiek pārvēlēts ik pēc trim gadiem. Konstitūcijas jeb satversmes jēdziens lietuviešiem bija pazīstamāks nekā latviešiem vai igauņiem, jo laikmetam atbilstošs valsts iekārtu regulējošs likums darbojās arī 18. gadsimtā Polijas–Lietuvas kopvalsts laikā, tikai tad vara piederēja muižniekiem jeb bajāriem un, tā kā vara bija jādala ar poļu aristokrātiem, atšķirībā no jaunākā dokumenta tajā nebija uzsvērts, ka valsts valoda ir lietuviešu.
Arī Lietuvas Neatkarības kara laikā kopš 1918. gada cita citu bija nomainījušas trīs pagaidu konstitūcijas. Ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Poliju Viļņas dēļ, pamatlikumā netika minēts, kas ir valsts galvaspilsēta.
Atsakoties no Lietuvas dižkunigaitijas tradīcijām, valsts karogs nebija vairs sudraba jātnieks – Vītis – sarkanā laukā (sarkanais nu daudziem asociējās ar komunismu), bet horizontāls krāsu salikums – dzeltens, zaļš, sarkans.
Savu nospiedumu pirmajā mūsdienīgās Lietuvas valsts konstitūcijā atstāja arī kristīgo demokrātu atrašanās pie varas, tāpēc tajā tika uzsvērta ticības mācības obligātā loma un pamatlikuma preambulas teksts sākās ar “Visvarenā Dieva vārdā”.
