Pirms 60 gadiem Rīgā gāzesvads Dašava pavēra plašas iespējas mājsaimniecību gazifikācijai 12
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 60 gadiem par zīmi, ka Latvijas PSR galvaspilsētu Rīgu oficiāli sasniedzis 1200 km garais maģistrālais gāzesvads Dašava (Ukrainā)–Minska–Viļņa–Rīga, pie Daugavas stadiona tika aizdedzināta dabasgāzes lāpa un noturēts mītiņš. Reāli Dašavas gāzes piegāde dzīvojamajām ēkām sākās pašās oktobra beigās.
Tas pavēra plašas iespējas mājsaimniecību gazifikācijai un lika pamatu sistēmai, pie kuras esam pieraduši mūsdienās.
Gāzi vairs nevajadzēja ražot ķīmiskā procesā no akmeņoglēm uz vietas, un arī baloni vairs nebija obligāti. Jaunbūvējamajās daudzstāvu dzīvojamajās ēkās dzīvokļi jau bija pieslēgti gāzes apgādes sistēmai un par pieslēgumu, tāpat kā par dzīvokļos novietotajām plītīm, jāmaksā nebija.
Maģistrālais gāzesvads ļāva kā kurināmo Rīgas TEC izmantot gāzi, līdz ar to arī varēja palielināt saražotās elektroenerģijas daudzumu.
Citos laikos to varētu vērtēt pozitīvi, taču padomju okupācijas apstākļos lēta dabasgāze un elektroenerģija nozīmēja, ka nevajag vairs bažīties par energoresursu trūkumu ražošanai un var dot startu jaunu rūpnīcu būvei ar visām no tā izejošajām negatīvajām sekām Latvijas pamatiedzīvotājiem latviešiem.
Pēc plāna Rīgai gazifikācijas ziņā bija jāseko Jelgavai, Liepājai un Brocēnu cementa un šīfera rūpnīcai. Līdz 1965. gadam ar gāzi jau bija jādarbojas ap 200 rūpniecības uzņēmumiem un tā bija jāpievada vairāk nekā 100 tūkstošiem dzīvokļu.
