1932. gada 18. jūlijā. Vardarbības vilnis Vācijā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Vācijas prezidents Pauls fon Hindenburgs apstiprināja valdības lēmumu aizliegt visas ielu demonstrācijas un gājienus. Lēmumu pieņēma, kad parlamenta – Reihstāga priekšvēlēšanu cīņu apstākļos iepriekšējā dienā vardarbīgās sadursmes starp Ādolfa Hitlera Vācu nacionālsociālistiskās strādnieku partijas kaujiniekiem jeb nacistiem un komunistiem daudzās pilsētās sasniedza augstāko punktu.
Pilsoņu kara draudus kanclera Franca fon Papena vadītās Vācijas valdības līmenī novērtēja kā reālus. Brutalitātes ziņā līdz tam nepieredzēti notikumi 17. jūlijā bija risinājušies Hamburgas priekšpilsētā Altonā, kur nacisti rīkoja savu ielu gājienu, bet komunisti rīkoja pretdemonstrāciju, lai to pārtrauktu.
Policija mēģināja uzturēt kārtību, taču tas neizdevās, jo visām pusēm bija šaujamieroči. Sākās “Altonas asiņainā svētdiena”. Komunisti iesaistījās kaujās ne tikai ar nacistiem, bet arī policiju, cēla barikādes. Policija ielās izveda bruņumašīnas. Apšaudes un sadursmes turpinājās visu nakti uz 18. jūliju. Rezultāts bija 18 nogalināto un ap 200 ievainoto, turklāt starp tiem bija daudz vienkāršu garāmgājēju, kas nepiederēja ne vienai, ne otrai nometnei.
Izrādījās arī, ka vairums cietuši no haotiskās policijas uguns. Kopumā vardarbīgajās priekšvēlēšanu cīņās visā Vācijā jūlija ritumā dzīvības zaudēja ap 100 cilvēku. Demonstrāciju aizliegums palīdzēja tikai daļēji. Sporādiskas sadursmes turpinājās.
Nacionālsociālisti uzstāja, lai valstī ieviestu karastāvokli, tā cerot nostiprināt savas pozīcijas, kamēr centristi un sociāldemokrāti uzskatīja, ka jāaizliedz jebkādas provocējošas partiju, tostarp nacionālsociālistu, uniformas. Galu galā fon Papens 20. jūlijā nolēma atcelt Prūsijas zemes valdību, jo tur sadursmes bija visniknākās, un uzticēja Prūsijas pārvaldi īpašam valsts komisāram. Vēsture liecina, ka tas Vāciju no haosa un nacistu nākšanas pie varas neglāba. Hitlera popularitāte auga.
