Esplanāde 1928. gada 18. novembra parādes laikā.
Esplanāde 1928. gada 18. novembra parādes laikā.
Foto: no žurnāla “Atpūta”

1932. gada 15. jūnijā: Kāpēc nav piemērota “tingeltangeļiem”? 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Pirms 90 gadiem Latvijas prese ziņoja par Rīgas pilsētas valdes lēmumu turpmāk vairs neatļaut Esplanādē dažādu sabiedrisko organizāciju rīkotas “vieglas izpriecas bez jebkādas kulturālas vērtības”. Pie “viegliem izrīkojumiem” skaitījās loterijas, “laimes akas”, karuseļi un tamlīdzīgi. Balstoties uz šo lēmumu, atteikumu savam 19. jūnijā paredzētajam sarīkojumam saņēma Bezpartejisko Latvijas atbrīvotāju biedrība.

Esplanādē kā galvaspilsētas lielākajā laukumā pirmskara Latvijā valsts svētkos rīkoja karaspēka parādes, tāpat Dziesmu svētkus un Latvijas ražojumu izstādes. Sākumā tur notika arī politiskie mītiņi, taču pēc nekārtībām 1923. gadā tos vairs neatļāva.
Kas attiecas uz izpriecām, tad visai drīz izrādījās, ka Rīgas centra tuvumā īsti nav atrodams cits piemērots laukums, ko piedāvāt “tingeltangeļu”, tas ir, tautas izpriecu rīkotājiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

1932. gada vasaras beigās Rīgas pilsētas valde par tādu pasludināja trīsstūri starp Kronvalda bulvāri un Miķeļa ielu, iepretī Citadelei, kur tolaik atradās Latvijas armijas virssardze – cietums.

Mūsdienās tā ir daļa Kronvalda parka. Vai nu vieta neguva atzinību, vai pilsētas “tēviem” pietrūka konsekvences, taču drīz tradīcijas atkal guva virsroku. Tā 1933. gadā Esplanādē Latvijas Kara invalīdu savienībai atkal atļāva rīkot “Rudens bagātību svētkus”, bet Latvju sieviešu nacionālajai līgai “Apkūlības svētkus ar dziedāšanām un citām izpriecām”. Tur rīkoja arī Ziemassvētku tirdziņus.

Šī nebija pirmā reize, kad vara mēģināja mainīt Esplanādes misiju. 1919. gadā Pētera Stučkas lielinieku varas mēnešos tur apbedīja 27 kritušos lieliniekus, pārsaucot vietu par Komunāru laukumu.
“Padomju valdības vārdā no šīs dienas pasludinu veco buržuāzijas izpriecu esplanādi par Komunāru laukumu,” esot paziņojis ­Stučka. Tomēr komunārus vēlāk pārapbedīja, un laukums par kapsētu nekļuva.

Esplanādes funkcijas mainījās vien 50. gados, kad tur, atkal jau Komunāru laukumā, sāka iekārtot parku.