1992. gada 8. jūnijā. Cīņa par kārtību gaisa telpā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem, iepriekš vienojoties ar Krievijas Ziemeļrietumu karaspēka grupas vadību, Latvijas satiksmes ministrs Andris Gūtmanis izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru Krievijas kara aviācijas lidmašīnām Latvijā turpmāk bija aizliegts pacelties gaisā ar bruņojumu. Latvijas gaisa telpu drīkstēja izmantot tikai avārijas dienestu un saimnieciskās lidmašīnas. Neilgi pirms tam Latvija un Krievija panāca savstarpēju vienošanos par Latvijas gaisa telpas suverenitāti saskaņā ar starptautiskajām konvencijām.
Citu valstu lidaparātiem Latvijas debesu izmantošanai pienācās Aizsardzības ministrijā izņemt licenci, ko lielākā daļa ekspadomju kara aviācijas daļu arī izdarīja. Tomēr praktiski viss bija atkarīgs no Krievijas labās gribas un garastāvokļa, jo Latvijai nebija tehnisku iespēju ietekmēt to, kas notika septiņos militārajos lidlaukos, kuri bija izvietoti valsts teritorijā kopš PSRS laikiem.
Latvijai pašai nebija ne kara lidmašīnu, ne pretaviācijas ieroču. No Lielvārdes, Jēkabpils, Daugavpils un Vaiņodes kara lidlaukiem Krievijas militārās lidmašīnas turpināja netraucēti izlidot uz Krieviju. Rīgas gaisa kustības centra priekšnieks Alfrēds Miķelsons tolaik žurnālistiem atzina: “Krievija atzīst Latvijas Republikas valsts suverenitāti, taču tās jurisdikcijā esošā ziemeļrietumu karaspēka grupas aviācija, kas joprojām dislocēta teritorijā, tomēr brīvi kuģo Latvijas gaisa telpā.”
Neviens nevarēja garantēt, ka svešās valsts lidmašīnas neturpinās doties mācību lidojumos, kā ierasts bombardējot Zvārdes vai citu poligonu. Patvarīgie, ar Latvijas iestādēm nesaskaņotie lidojumi apdraudēja drošību gaisā un grāva Latvijas plānus uzsākt starptautisko aviosatiksmi. Vienīgais, kā Rīga varēja ietekmēt Krievijas militāros aviatorus, bija piedraudēt attiecīgajām karaspēka daļām ar ekonomiskajām sankcijām, kas arī tika darīts.
