Piemiņas akmens 1962. gada notikumiem parkā Novočerkaskā.
Piemiņas akmens 1962. gada notikumiem parkā Novočerkaskā.
Arhīva foto

Pirms 60 gadiem šajā dienā Dienvidkrievijā strādnieki streikoja, jo trūka pārtikas 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas

Pirms 60 gadiem Dienvidkrievijas pilsētas Novočerkaskas elektrolokomotīvju rūpnīcā uzliesmoja PSRS apstākļiem bezprecedenta strādnieku streiks un nemieri, kuru iemesls bija pārtikas produktu trūkums un cenu celšana. Nākamajā dienā, apspiežot dumpi ar armijas, milicijas, čekistu un tanku palīdzību, uz vietas nogalināja 26, bet ievainoja 87 cilvēkus, no kuriem vēl viens no gūtā ievainojuma nomira vēlāk.

Nemieros kopumā piedalījās ap 5000 cilvēku. Sekojošajos tiesas procesos septiņām personām piesprieda nāvessodu, bet 105 dažāda ilguma ieslodzījumus. Nemierus izraisīja strādnieku neapmierinātība ar pārtikas produktu trūkumu, rindām, sliktajiem darba un kopmītņu sadzīves apstākļiem, zemajām algām. Pēdējais piliens izrādījās PSRS valdības lēmums ar 1962. gada 1. jūniju par 30% pacelt gaļas un par 25% sviesta cenas, turklāt propaganda paziņoja, ka tas darīts “pēc darbaļaužu lūguma”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Strādnieki bija nikni, un, pēc PSRS VDK ziņām, atsevišķas neapmierinātības izpausmes bija vērojamas tāpat citās Krievijas pilsētās, arī Gruzijas PSR, taču Novočerkaskā dumpis izrādījās vērienīgākais un vardarbīgākais, jo elektrolokomotīvju rūpnīcas strādnieki izgāza savas dusmas uz rūpnīcas administrāciju, kas paralēli cenu pacelšanai bija paaugstinājusi izstrādes normas, realitātē ar to samazinot strādājošo ienākumus.

Eļļu ugunī tāpat ielēja rūpnīcas vadības izaicinošā izrunāšanās. Vietējā vara, sastopoties ar strādnieku nepaklausību, krita panikā un izsauca armiju. Tās lietošanu akceptēja PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs. Uguns tika atklāta 2. jūnijā, kad strādnieki sāka demolēt un mēģināja ieņemt pilsētas administrāciju, kā arī vērsās pret miličiem un karavīriem, neticot, ka tie šaus. Baumas par traģēdiju izklīda pa visu valsti, taču atklāti par to sāka runāt tikai pēc PSRS sabrukuma.

SAISTĪTIE RAKSTI