1922. gada 23. maijā. Valsts svarīgākā tipogrāfija 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas valdība apstiprināja Valstspapīru spiestuves kā finanšu ministram pakļauta autonoma valsts uzņēmuma statūtus un reizē par valstiski svarīgās tipogrāfijas direktoru iecēla mākslinieku, grafiķi Rihardu Zariņu.
Spiestuve Zariņa vadībā bija izveidota jau 1919. gadā; bijušās Augusta Liras spiestuves ēku Puškina ielā 12, Maskavas un Puškina ielas stūrī valsts tās vajadzībām bija iegādājusies vēl 1920. gadā, taču nu tika sakārtota likumdošanas bāze. Valstspapīru spiestuvei jaunajā valstī uzticēja poligrāfiski sarežģītākos un svarīgākos darbus.
Uzņēmumam neliedza izpildīt arī privātpersonu vai citu valstu pasūtījumus, taču statūtos tika īpaši atrunāts, ka priekšroka vienmēr dodama Latvijas valsts pasūtījumam.
Valstspapīru spiestuves uzdevums pirmkārt bija izgatavot un iespiest banknotes, pastmarkas, nodokļu markas, tāpat parādzīmju un valsts iestāžu veidlapas un uzņēmumu akcijas, loterijas biļetes. Valstspapīru spiestuve varēja drukāt grāmatas un žurnālus, kas 20.–30. gados mākslinieciski un tehniski augstvērtīgā līmenī arī visai daudz tika darīts. Tajā pašā laikā statūtos bija uzsvērts, ka “valstspapīru spiestuvē izgatavojamo valsts kases zīmju, vērtspapīru izgatavošanas veidi nav izpaužami”.
Atklājami nebija arī valsts kases zīmju, vērtspapīru un tamlīdzīgi zīmējumi, klišejas, gravīras un novilkumi: “Par minēto noteikumu pārkāpšanu vainīgie valstspapīru spiestuves darbinieki sodāmi pēc likuma par valsts noslēpumu izpaušanu.” Kā zināms, padomju okupācijas laikā Valstspapīru spiestuvi pārdēvēja par Paraugtipogrāfiju.
Pēc neatkarības atjaunošanas 90. gadu sākumā Valsts uzņēmumā “Rīgas paraugtipogrāfija” atkal tapa nauda – Latvijas rubļi, pastmarkas un citi valstiski svarīgi dokumenti, taču 90. gadu beigās uzņēmums tika nodots privatizācijai un šo savu misiju beidza.
