“Bell” telefoncentrāle 19. gs. 80. gados.
“Bell” telefoncentrāle 19. gs. 80. gados.
Foto: WIKIPEDIA

1882. gada 19. maijā. Telefonsakari Rīgas centram 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas

Pirms 140 gadiem Rīgā Blankenšteina nama ceturtajā stāvā ar tā laika adresi Kaļķu iela 24 atklāja amerikāņu firmas “Bell” iekārtoto pirmo telefoncentrāli.

Kompānija no Krievijas varasiestādēm 1881. gadā bija ieguvusi tiesības uzsākt telefona biznesu Sanktpēterburgā, Maskavā, Rīgā, Varšavā un Odesā. Tostarp Sanktpēterburgā pirmā telefoncentrāle bija sākusi darboties 1. februārī.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rīgā tā atradās ēkā Kaļķu un Mazās Monētu ielas krustojumā. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Centrāle spēja apkalpot 3000 abonentu, taču sākotnējā abonentmaksa bija augsta – 150 rubļu par pusgadu, tamdēļ pat vēl 1888. gadā pieslēgumu skaits Rīgā nepārsniedza 500. Turklāt tā bija maksa par tālruņa ievilkšanu trīs verstu (ap 3,2 km) rādiusā ap centrāli – ja klients atradās tālāk, cena ar katru versti pieauga.

Kā bija norādīts darbības uzsākšanas sludinājumā, zvanītājus centrāle apkalpošot “rindas kārtībā pēc iespējas ātrāk”. Operatori centrālē stāvēja kājās, turklāt zālē valdīja nepārtraukts trok­snis, jo telefonisti, izdarot saslēgumus, savā starpā sasaucās. Tas bija nepieciešams tamdēļ, ka katrs no 60 komutatoriem apkalpoja ne vairāk kā 50 līnijas.

Ja abonents no viena komutatora izsauca abonentu no cita komutatora, operatoram vajadzēja uzsaukt kolēģim, lai tas pieslēdz prasīto numuru. Darba apstākļi Kaļķu ielā kļuva operatoriem draudzīgāki tikai pēc desmit gadiem, kad centrāli modernizēja. Telefonistiem bija jāspēj sazināties ar klientiem krievu, vācu un latviešu valodā.