1922. gada 25. aprīlī. “Spoža gaisma mūsu arheoloģijā” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Valsts etnogrāfisko muzeju, ceļojot no Berlīnes uz Maskavu, apmeklējis Afganistānas Berlīnes sūtniecības virssekretāra vietnieks Elit Hans ar kādu sūtniecības locekli un kādu angli kā pavadoni.
Apskatot muzeja mantas, viņš kā senās arābu valodas pratējs atrada, ka šai muzejā glabājas tik vecas arābu naudas, kā nevienā citā Eiropas muzejā; viens sudraba naudas gabals esot no paša pirmā arābu metāla naudas kaluma, kas noticis otrā lielkalifa Omara laikā. Pēc mūsu laika skaitīšanas tas iekristu 636. gadā pēc Kristus.
Divi citi naudas gabali esot viens no kalifa Osmana (miris 656. gadā) un otrs no kalifa Ali (miris 661. gadā) laikmeta.” Tā kā Latvijā tobrīd nebija arābu valodas pratēju, “viesis ienesa spožu gaismu mūsu arheoloģiskā hronoloģijā”. Viņš identificēja arī 1920. gadā Cēsu apkaimē kādā apbedījumā atrastos sacirstos 7. gadsimta arābu sudraba dirhēmus.
“Šis atradums liecina par mūsu augsto kultūras dzīvi dziļā senatnē un par mūsu toreizējiem plašajiem sakariem ar Austrumiem jau Muhameda gadu simtenī,” tā laikraksts. Grūti pateikt, tieši par kādām monētām bija runa, bet iespējams, ka par tām, kuras vēl 18. gadsimta beigās uzgāja pie Rīgas un tāpat Grobiņas.
Mūsdienās zināms, ka arābu nauda, tostarp 6. un 7. gadsimtā kaltā, Austrumeiropā, arī Baltijā, 9.–11. gadsimtā ieplūda visai lielā skaitā gan ar tirgotājiem, gan vikingiem. Latvijas teritorijā senās arābu pasaules sudraba monētas atrastas galvenokārt gar Daugavu, Gauju un Kurzemē.
