“Par akmens tēlu izcelšanos zinātnieki līdz šim nav varējuši tikt skaidrībā.” Pirms 300 gadiem Lieldienu salā izkāpa pirmie eiropieši 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 300 gadiem Nīderlandes Vestindijas kompānijas sūtītās jūrasbraucēja Jakoba Rogevena ekspedīcijas dalībnieki kā pirmie eiropieši izkāpa Dienvidamerikas krastiem tuvajā salā, ko vietējie polinēzieši sauca par Rapanui, un deva tai Lieldienu salas vārdu tādēļ, ka trīs kuģu piestāšana pie salas sakrita ar Lieldienām.
Admirāļa Rogevena ļaudis arī pirmie ieraudzīja noslēpumainos Lieldienu salas akmens tēlus. Pretēji bieži pieņemtajam, pats Rogevens malā nekāpa un milzu figūras neieraudzīja, jo viņam jau bija pāri 60.
Par Lieldienu salas noslēpumu pasaulei pavēstīja cits ekspedīcijas dalībnieks – no Vācijas Meklenburgas zemes nākušais Karls Fridrihs Bērenss. 1735. gadā viņš Leipcigā izdeva savu ceļojuma aprakstu, kas kļuva populārs un piesaistīja Eiropas uzmanību noslēpumainajai un neizpētītajai salai.
Latvijas sabiedrība par mītisko Lieldienu salu vairāk sāka interesēties 20. gadsimta 20.–30. gados, kad presē parādījās intriģējoši raksti. Piemēram, pirms vairāk nekā 100 gadiem, 1922. gada decembrī, žurnāls “Nedēļa” vēstīja:
“Visur salā sastopami milzīgi akmens tēli kopskaitā ap 600, par kuru izcelšanos zinātnieki līdz šim nav varējuši tikt skaidrībā. Domā, ka tie bijuši elku dievi vai senču tēli uz kapenēm. Lielākais un vairāk iecienītais ir “pērkoņdieva” tēls. Visu tēlu sejas pagrieztas pret jūru, laikam lai tie atturētu visas briesmas, kas no tās varētu nākt. No iedzīvotāju paražām der atzīmēt, ka par laulības pārkāpšanu sodīja ar nāvi. Vīri sita sievas, ko uzskatīja par sevišķu mīlestības parādīšanu.”
