1852. gada 10. martā. Ideja par dzelzceļu un tranzītu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 170 gadiem Rīgā pienāca Krievijas impērijas cara Nikolaja I “visžēlīgā atļauja” uzsākt priekšdarbus Rīgas–Daugavpils (toreiz sauktas par Dvinsku vai Dinaburgu) dzelzceļa būvei, tātad pirmajam dzelzceļam Latvijas teritorijā.
Ieceri virzīja un Sanktpēterburgā lobēja Rīgas biržas komitejas apvienotie Rīgas tirgotāji un rūpnieki, kuru ieskatā Rīgas ostas savienošana ar Iekškrieviju, izmantojot tam laikam moderno dzelzceļu, palielinātu pilsētas tirdzniecisko nozīmi.
Tāda atskārsme bija nākusi jau 1847. gada beigās, kad Rīgā notika vairākas tam veltītas uzņēmēju sanāksmes. Krievijas impērijā 19. gadsimta vidū jau pastāvēja četras dzelzceļa līnijas.
Rīgas–Daugavpils trasei bija jāsavieno osta ar jau uzbūvēto Sanktpēterburgas–Varšavas dzelzceļu, kas stiepās caur Daugavpili un pa kuru varēja aizbraukt līdz pat Vīnei. Impērijas Satiksmes ministriju Rīgas virziens īpaši neinteresēja, taču tirgotāji domāja citādi.
Rīgas biržas komitejas nodomātā sākotnējā trase stiepās pa Daugavas kreiso krastu caur Jelgavu un Bausku. Bija gatavs pat projekts, taču to nācās mainīt, jo atbildīgās instances paziņoja, ka militārstratēģisku apsvērumu dēļ dzelzceļam būtu jāatrodas par drošāku uzskatītajā labajā upes krastā. Būvniecību tomēr aizkavēja Krimas karš un finansiālas grūtības.
Dzelzceļa pamatakmeni lika 1858. gada 8. maijā, tehniski līnija bija pabeigta 1859. gadā, bet satiksmi pa to sāka 1861. gadā.
