Dž. Vašingtona protēze.
Dž. Vašingtona protēze.
Arhīva foto

Pirms 200 gadiem saņemts pirmais patents zobārstniecībā – mākslīgie zobi no porcelāna 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Pirms 200 gadiem ņujorkietis Čārlzs Grēms saņēma vēsturē pirmo patentu zobārstniecības jomā. Grēms patentēja mākslīgos zobus no porcelāna, kas tobrīd izrādījās labākais materiāls protēzēm, izkonkurējot līdz tam plaši lietotos koka, ziloņkaula vai kaula zobus.

Tiesa, porcelāns, kaut izturīgs agresīvajā mutes vidē, tomēr bija samērā smags un trausls materiāls, vairāk ar kosmētiskām funkcijām, tādēļ vēl ilgi, līdz pat 20. gadsimta sākumam, par vislabāko un pieejamāko protēzēm uzskatīja no citas, parasti jau mirušas personas patapinātus zobus. Tos bagātīgi varēja iegūt pēc liela mēroga kaujām, kurās kritušie pārsvarā bija vēl jauni un veselīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zināms, ka ASV dibinātājam Džordžam Vašingtonam (1732–1799), kurš lielu daļu mūža pavadījis zobu sāpēs, esot bijušas veselas četras protēzes un kronīši no visdažādākiem materiāliem – kāda liellopa zobi, ziloņkauls, nīlzirga kauls, aļņa rags. Vašingtonam tāpat bijuši vairāki no mirušiem paņemti zobi.

Kariess, zobu bojāšanās 18.–19. gadsimtā lielākoties bija turīgu un aristokrātisku ļaužu nelaime, kam ir tieša saistība ar cukura patēriņu – nabadzīgākie pie šī produkta tika krietni retāk un viņu zobi bija veselāki. Protēžu pagatavošana bija dārga, taču aristokrātam ar bojātiem, zudušiem zobiem, sliktu dikciju praktiski nebija citas izejas, jo tas tomēr skaitījās prestiža jautājums.

SAISTĪTIE RAKSTI