Dž. Vašingtona protēze.
Dž. Vašingtona protēze.
Arhīva foto

Pirms 200 gadiem saņemts pirmais patents zobārstniecībā – mākslīgie zobi no porcelāna 0

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Paldies, Amerika…” Zelenskis pēc strīda ar Trampu un Vensu nācis klajā ar pirmo paziņojumu
Kāpēc tauki uzkrājas tieši vēdera zonā? 7 ieradumi, kas neļauj zaudēt svaru
Kokteilis
Viņiem tas būs īpaši labs mēnesis! Horoskopi 2025.gada martam
Lasīt citas ziņas

Pirms 200 gadiem ņujorkietis Čārlzs Grēms saņēma vēsturē pirmo patentu zobārstniecības jomā. Grēms patentēja mākslīgos zobus no porcelāna, kas tobrīd izrādījās labākais materiāls protēzēm, izkonkurējot līdz tam plaši lietotos koka, ziloņkaula vai kaula zobus.

Tiesa, porcelāns, kaut izturīgs agresīvajā mutes vidē, tomēr bija samērā smags un trausls materiāls, vairāk ar kosmētiskām funkcijām, tādēļ vēl ilgi, līdz pat 20. gadsimta sākumam, par vislabāko un pieejamāko protēzēm uzskatīja no citas, parasti jau mirušas personas patapinātus zobus. Tos bagātīgi varēja iegūt pēc liela mēroga kaujām, kurās kritušie pārsvarā bija vēl jauni un veselīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zināms, ka ASV dibinātājam Džordžam Vašingtonam (1732–1799), kurš lielu daļu mūža pavadījis zobu sāpēs, esot bijušas veselas četras protēzes un kronīši no visdažādākiem materiāliem – kāda liellopa zobi, ziloņkauls, nīlzirga kauls, aļņa rags. Vašingtonam tāpat bijuši vairāki no mirušiem paņemti zobi.

Kariess, zobu bojāšanās 18.–19. gadsimtā lielākoties bija turīgu un aristokrātisku ļaužu nelaime, kam ir tieša saistība ar cukura patēriņu – nabadzīgākie pie šī produkta tika krietni retāk un viņu zobi bija veselāki. Protēžu pagatavošana bija dārga, taču aristokrātam ar bojātiem, zudušiem zobiem, sliktu dikciju praktiski nebija citas izejas, jo tas tomēr skaitījās prestiža jautājums.

SAISTĪTIE RAKSTI