1932. gada 8. martā. Gripa iztukšo skolas 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Gripas epidēmija apdraud visu Rīgas jaunatni. Skolās slimo līdz 50 procentiem skolēnu un skolotāju.” Infektoloģiskā ziņā 1932. gada pavasaris bija izvērties ļoti smags. Katrā galvaspilsētas pamatskolā, “bez izņēmuma”, slimoja 20–50 procentu skolēnu, turklāt vainojama bija ne tikai gripa, bet tāpat garais klepus un difterīts. Vairākas skolas nolēma uz nedēļu slēgt.
“Telpas dezinficē un grīdas un solus nomazgā zaļām ziepēm. Arī skolotājos liels saslimušo skaits. Pilsētas izglītības nodaļa saslimušo vietas aizpilda ar rezerves skolotājiem. Šodien rezerves izsmeltas un nodaļai nav skolotāju saslimušo apmaiņai,” rakstīja avīzes.
Prese atzīmēja, ka ekonomiskās krīzes apstākļos īpaši grūtā stāvoklī pēc saslimšanas vai skolu slēgšanas nonākuši trūcīgo ģimeņu bērni, kuriem skola līdz šim bija droša vieta, kur saņemt brokastis un siltas pusdienas: “Ierosināts slēgto skolu skolēniem brīvpusdienu vietā izsniegt produktus sausā veidā.”
Mazliet labāks veselības stāvoklis gripas laikā bija Rīgas ģimnāzijās, kur arī slimoja apmēram puse audzēkņu, taču pārsvarā no jaunākajām ģimnāzijas klasēm. Uz nedēļu nolēma slēgt 2. un 3. ģimnāziju, kamēr 4. ģimnāzijā mācības turpinājās pustukšās klasēs.
Atbildīgā par higiēnas jautājumiem Rīgas skolās Anastasija Čikste-Rūtenfelde “Jaunākās Ziņas” mierināja: “Gripa nopietnas sekas neradīs. Saslimšanas gadījumi ļoti viegli. Skolēniem jābūt uzmanīgākiem un jāizsargājas no saaukstēšanās. Slimību izsauca aukstais laiks un temperatūras maiņa. Skolēni bija pieraduši siltai ziemai.”
