1872. gada 3. martā. Divas izcilas personības 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 150 gadiem dažādās Latvijas vietās pasaulē nāca divas mūsu zemei nozīmīgas personības. Jaunpils (Zaubes) pagasta “Jaužos” zemnieka ģimenē piedzima viens no visu laiku izcilākajiem latviešu māksliniekiem un latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un rektors, ainavists Vilhelms Purvītis (1872–1945). Liela daļa starpkaru Latvijas gleznotāju bija V. Purvīša audzēkņi. 20. gadsimta sākumā viņa gleznotās Latvijas ainavas ar atkušņiem, sniegu, miglu demonstrēja tam laikam neierastu pieeju ainavu glezniecībai. Tas atnesa V. Purvītim atzinību gan Vācijā, gan Pēterburgā.
Pēterburgas Mākslas akadēmija Purvīša gleznu “Pēdējais sniegs” 1899. gadā iegādājās par 1000 rubļiem – tam laikam milzīgu summu. Bet vēl šajā dienā Vilces pagasta “Mazpečuļos”, arī zemnieka ģimenē, piedzima latviešu politiķis, kopš 1925. gada visu sasaukumu pirmskara Latvijas Saeimu priekšsēdētājs un pārliecināts Latvijas demokrātiskas valsts iekārtas aizstāvis Pauls Kalniņš (1872–1945). Okupācijas apstākļos P. Kalniņš nesadarbojās ne ar vienu no režīmiem. Vācu laikā viņš bija viens no Latvijas Centrālās padomes (LCP) veidotājiem.
Viņa klātiene nodrošināja šīs institūcijas autoritāti. P. Kalniņa paraksts ir pirmais uz LCP leģendārā 1944. gada 17. marta Memoranda, kurā pieprasīta Latvijas neatkarības atjaunošana. Kara izskaņā P. Kalniņš faktiski bija augstākā juridiski vēl pastāvošās Latvijas valsts amatpersona ar tiesībām pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Savdabīgi, ka abām izcilībām arī miršanas gads ir viens un tas pats, turklāt abi aizsaulē aizgāja trimdā – V. Purvītis Vācijā, bet sociāldemokrāts P. Kalniņš Austrijā.
