Pirmais Latvijas “preses noziedznieks” – Ernests Blanks, kuram piesprieda cietumsodu par Rīgas mēra “apvainošanu” 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem laikraksta “Latvijas Sargs” līdzredaktors, publicists Ernests Blanks tika aizvests uz Centrālcietumu, lai izciestu mēnesi ilgu cietumsodu par Rīgas pilsētas galvas Andreja Frīdenberga (tobrīd viņš jau bija nolicis pilnvaras) “apvainošanu”.
Tāds bija iznākums neatkarīgās Latvijas vēsturē pirmajai, bet nebūt ne pēdējai preses prāvai par neslavas celšanu, un E. Blanks kļuva par pirmo notiesāto “preses noziedznieku”.
Viņa kūrētais “Latvijas Sargs” 1920. gada 22. maija numurā bija apgalvojis, ka pilsētas galvam policija piespriedusi desmit tūkstošu Latvijas rubļu naudassodu par latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas noteikumu neievērošanu, jo viņš kavējies nomainīt ielu plāksnītes, uz kurām uzraksti bija krievu, vācu un latviešu valodā. Rakstā bija arī apgalvots, ka “vietējie vācieši un ebreji sakolektējuši jau pāri par 10 000 rubļu un sodu samaksājuši”.
Tāpat “vācieši nolēmuši aiz līdzjūtības Vasaras svētkus nesvinēt”. A. Frīdenbergs esot “aiz lieliem pārdzīvojumiem aizbraucis uz Bulduriem ārstēties Dr. Čakstes vasarnīcā” un līdz Bulduru tiltam viņu pavadījis “vācu ugunsdzēsēju biedrības orķestris papildinātā sastāvā”.
No cara laikiem palikušo ielu uzrakstu, kur latviešu valodas vai nu nebija vispār, vai tā bija pēdējā vietā, nomaiņa tobrīd bija politiski ass temats. Rakstiņš bija domāts kā feļetons, un jau nākamajā avīzes numurā ievietoja atsaukumu, tomēr pilsētas galva izsmiešanu bija ņēmis ļaunā.
Pirmās instances tiesa A. Frīdenberga sūdzību pret “Latvijas Sarga” vadību un līdzredaktoru E. Blanku izskatīja 1920. gada novembrī, taču pēc notiesājošā sprieduma pārsūdzības dažādās instancēs turpinājās vairāk nekā gadu, līdz nonāca Senātā. Jāpiebilst, ka advokāts A. Frīdenbergs Rīgas pilsētas priekšgalā atradās vien īsu brīdi – no 1920. gada februāra līdz 1921. gada martam.
