Pirms 200 gadiem Jelgavā iznāca “Latviešu Avīzes” pirmais numurs, kas ir līdz šim ilgāk pastāvējušais latviešu medijs 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 200 gadiem Jelgavā Lestenas mācītāja Kārļa Vatsona redakcijā iznāca pirmā regulārā laikraksta latviešu valodā “Latviešu Avīzes” pirmais numurs. Tas ir arī līdz šim ilgāk pastāvējušais latviešu medijs, jo turpināja iznākt līdz 1915. gadam.
Avīžu lietas Lestenas mācītājam droši vien nebija svešas, jo tāpat viņa tēvs Kēnigsbergas universitātes dzejas mākslas profesors Matiass Fridrihs Vatsons Jelgavā bija nodarbojies ar vācvalodīgās “Mitauische Nachrichten” izdošanu. Avīzes pirmā numura drukāšanas laikā Kurzemes guberņā lasīt prata aptuveni trešdaļa latviešu zemnieku.
Pirmais “Latviešu Avīzes” laidiens bija četru lappušu izdevums, ko izdeva reizi nedēļā. Titullapu aizņēma ieskats, kā līdz avīzes izdošanai nonākts; ka to atļāvusi “augstā Ieviešanas kumisone”, kā arī minēts princips, pēc kāda tikšot veidots saturs: “Dažs slavēja mūsu Avīzes, dažs atkal turēja par nevajadzīgu nelietību; viens gribēja, lai tā rakstām, otrs atkal citādi, tā ka mēs, nezinādami, kuram būs klausīt un par prātu darīt, savu lietu augstam Debesu Tēvam un saviem mīļiem lasītājiem gribam pavēlēt un savu ceļu staigāt, kā paši zinām un protam.”
Otrajā lappusē turpinājās ieskats avīzes veidošanas principos, atzīmējot, ka tā esot domāta ne tikai Kurzemes, bet arī Vidzemes latviešiem.
Pēc tam nāca tāda kā ziņu sadaļa – atskats uz pērnā gada notikumiem, īpaši atzīmējot kādu ugunsgrēku Odzienas muižas teritorijā un didaktiski pamācot būt uzmanīgiem ar uguni.
Trešajā lappusē atvēlēja vietu sludinājumiem, bet ceturtā līdzinājās ekonomiskajām ziņām – tajā lasītājs atrada labības un miltu cenas Rīgas tirgū, kā arī naudas kursu – sudraba naudas attiecību pret vara monētām un papīra banknotēm: “50 graši ir vara jeb papīra rubuls, un vara nauda stāv ar papīra naudu vienā maksā.”
