Pirms 110 gadiem Ķīna atzina Mongoliju par neatkarīgu valsti 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Ķīnas Cjinu dinastija atzina Mongoliju par faktiski neatkarīgu valsti, kaut formālu saistību ar metropoli tā vēl saglabāja.
Mongolijas teritorija Ķīnas sastāvā nonāca 17. gadsimtā. Atlaist to Ķīnas impēriju piespieda revolūcija un jukas pašu zemē. Kā 1911. gada nogalē tika skaidrots latviešu presē:
“Ķīnas gubernators (ambans) nespēja apklusināt rūgšanu Mongolijā, nedz turēties pretī ziemeļu mongoļu kņazu draudzēm. Minētie kņazi nepalaida garām gadījumu, kur Ķīna izrādījās vāja un revolūcijas pārņemta, lai izvestu cauri savu senējo vēlēšanos – atkratīties no Ķīnas atkarības.
Proklamācijās un uzsaukumos mongoļu tautu uzaicināja neatzīt Ķīnas virsvadību, tautai modināja patriotiskās jūtas un atgādināja viņai slaveno pagātni. (..) Ambans gan draudēja mongoļiem, bet mongoļi tik gatavojās uz faktisku neatkarību. Ambans griezās pie krievu konsula, kurš viņa apsardzei deva 50 kazakus, un ambans bija laimīgs, ka mongoļi viņam atļāva atstāt Urgu (mūsdienās Ulanbatora. – Red.) bez nekādiem kavēkļiem.”
Jāpiebilst, ka cara Krievija bija ieinteresēta plašā Mongolijas autonomijā un to atbalstīja, jo vāja Mongolija skaitījās labāks kaimiņš nekā Ķīna, ar kuru Krievija regulāri konfliktēja.
Jaunā valsts bija teokrātija, par kuras galvu – bogdihanu jeb lielhanu – un reizē augstāko garīgo autoritāti tika izvēlēts tibetiešu cilmes budistu garīdznieks Agvans Luvsans Čoižinns Jamdanzans Vančugs.
Pirmais Mongolijas neatkarības periods gan bija īss, jo 1919. gadā to atkal okupēja Ķīnas Republikas armija, bet pēc tam Mongolija kļuva par vienu no Krievijas Pilsoņu kara laukiem. 1921. gadā Mongolija vēlreiz deklarēja neatkarību, bet nu jau kā lielinieciskajai Krievijai pilnībā lojāla valsts.
