Kā trīs reliģiskie fanātiķi spēja pakļaut savai varai plašas iedzīvotāju masas 14
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 500 gadiem Saksijas kūrfirstes galvaspilsētā, universitātes pilsētā Vitenbergā ieradās tā sauktie “Cvikavas pravieši” – trīs reliģiskie fanātiķi, kuru darbības parādīja, ka politiski un reliģiski saspīlētās situācijās pulciņš harismatisku personību spēj pakļaut savai varai plašas iedzīvotāju masas un pat ļaudis, kas pieskaitāmi izglītotiem intelektuāļiem.
“Cvikavas pravieši” bija divi no Cvikavas padzīti audēji Nikolauss Štorhs un Tomass Drehzels, kā arī izbijis Vitenbergas universitātes students Markuss Tomass Badštībners.
Trijotne sludināja uzskatus, kas līdzinājās tolaik Rietumeiropā, arī Livonijā sastopamajam, taču varas apkarotajam katolicisma reformācijas radikālajam paveidam – anabaptismam.
“Pravieši” zināja, ka Vitenbergā un apkaimē ļaužu prātus jau saviļņojušas Mārtiņa Lutera reformācijas idejas, tādēļ redzēja tur labu augsni savai mācībai.
Trijotne no Cvikavas, īpaši audējs Štorhs, krasi iestājās pret jebkādu zinātni un Vitenbergas universitāti, pret “grēcīgām” izklaidēm, pret reliģiskām un laicīgās varas autoritātēm. Viņi atsaucās uz vīzijām, ko tiem sūtījis Svētais Gars un sludināja drīzu pastaro tiesu, kas sodīšot visus “bezdievjus”, tas ir, tradicionālās katoļu kristietības praktizētājus.
“Cvikavas pravieši” īsā laikā apbūra un radikalizēja Vitenbergas pilsoņus, turklāt viņu nevainojamās Bībeles zināšanas samulsināja un lika svārstīties pat universitātes teologiem.
Pilsētā draudēja dumpis un anarhija.
Situāciju nespēja nomierināt arī Lutera līdzgaitnieks, teologs un intelektuālis Filips Melanhtons. Viņš izmisumā rakstīja Luteram, kurš 1522. gada martā ieradās pilsētā un ar savu autoritāti atvēsināja sakarsētos prātus.
“Cvikavas praviešus” no Vitenbergas izraidīja, tomēr viņu radikālie uzskati pāris gadus vēlāk uzkurināja vienu no reformācijas pavadoņiem, asiņaino Vācijas Zemnieku karu.
