Kāds bija sākums latviešu leģionam? 29
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem pirmās latviešu kārtības sargu vienības, kā tolaik oficiāli sauca vācu okupācijas varas paspārnē veidotos policijas bataljonus, agrā rītā marša solī ar dziesmām devās no kazarmām Rīgas Latgales priekšpilsētā uz parādi Doma laukumā, pēc kuras drīz sekoja došanās uz Austrumu fronti.
Parādi pieņēma augstākās vācu okupācijas varas un tai padotās pašpārvaldes amatpersonas, kā arī kārtības dienestu komandējošie latviešu virsnieki – pulkveži–leitnanti Voldemārs Veiss un Roberts Osis. Karavīri ierindā vēl bija tērpti Latvijas armijas formas tērpos, šineļos, bruņucepurēs. Divas dienas vēlāk, 22. oktobrī, pirmais latviešu kārtības dienesta bataljons no Rīgas stacijas devās uz fronti Vācijas armijas rīcībā.
Ja neskaita pašaizsardzībnieku darbību kara pirmajās nedēļās Latvijā, tad tas bija sākums latviešu dienestam vācu ierakumos, kas vēlāk izvērtās latviešu leģionā un tā cīņās. Vācieši kārtības sargu bataljona uzdevumus tolaik sabiedrībai formulēja visai miglaini – “cīņa pret boļševismu”.
Sākotnējais uzdevums bija apsargāt dzelzceļa līnijas frontes aizmugurē vācu ieņemtajā Novgorodas apgabalā, taču vēlāk atsevišķas vienības iesaistīja karadarbībā pirmajās līnijās. Novembra beigās citas latviešu kārtības dienesta vienības nosūtīja arī uz fronti pie Lugas, tuvāk Ļeņingradai.
Grāmatā “Latviešu leģions” pulkvedis Arturs Silgailis atzīmējis: “Jauno bataljonu formēšana veicās sekmīgi, jo brīvprātīgo tanī laikā netrūka: daudzus nācās pat noraidīt.”
