Krievu valodu nemācēji – par mežsargu netiki 18
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem Vidzemes un Kurzemes guberņu aktualitāte bija tā sauktā kroņa mežsargu māju “regulēšana”, varas iestādēm Sanktpēterburgā ķeroties pie meža zemju un mežsargu māju īpašumtiesību un statusa pārskatīšanas.
“Regulēšana” un ar to saistītā tiesāšanās bija ilgusi gadiem. Daudzi mežsargi izšķīrās pamest darbu, taču paturēja tiesības uz mājām.
Laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” konstatēja: “No visiem Bauskas kroņa mežkunga rajona 17 mežsargiem 11 tagad izstājas no mežsargu vietām, paturēdami tikai savas mežsargu mājas. Viņu vietā jaunpieņemtie mežsargi dabū no kroņa kā algu 200 rubļu un 36 rubļus dzīvokļa naudas par gadu un malku apkurināšanai.
Tā kā jaunajiem mežsargiem tagad netiek dots, un vēl nav zināms, kad būs, kroņa dzīvoklis ar sešarpus desetīnām zemes, tad viņi šimbrīžam atrodas ne visai apskaužamā stāvoklī, it sevišķi tie, kam ir ģimene. (..) Tamdēļ būtu vēlams, ka kronis jo drīzi pasteigtos ar ēku būvi un zemes iedalīšanu jaunajiem mežsargiem.
Pie pēdējo pieņemšanas mežkungs neskatījās ne uz tautību, ne ticību, bet vienīgi uz valsts valodas prašanu, agrāko uzvešanos un atturību no alkoholisko dzērienu lietošanas.
Cik stipri domēņu valde skatās uz krievu valodu, redzams no tam, ka vienu no kandidātiem, kas jau 20 gadu kalpo par mežsarga palīgu, neapstiprināja par jauno mežsargu tamdēļ vien, ka neprot pietiekoši krievu valodu, bet viņa vietā ielika krievu, kas ne vārda pa latviski neprot.
Jaunpieņemtie mežsargi visi ir latvieši, izņemot vienu krievu. Pagaidām arī tie, kuri izstājās, paliek amatā līdz viņu māju galīgai darbu nokārtošanas apstiprināšanai un izpirkšanas aktu izsniegšanai.
Tā kā no vietējā kroņa meža lieli gabali tika ieskaitīti pie zemes fonda, zeme izdalīta maz- un bezzemniekiem un mežs galīgi izpostīts tā, ka vietējiem iedzīvotājiem ar katru gadu jo vairāk jūtams malkas trūkums.”
