Baltijas valstis starp “vecām kultūrtautām” jeb Kā mūs uzņēma ANO priekštecē 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem ar 38 balsīm ‘’par’’ Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā (TS) – mūsdienu ANO priekštecē. Tajā pašā reizē uzņēma arī Igauniju un Lietuvu. Balsojums notika Ženēvā, kur atradās TS galvenā mītne.
Latvija tobrīd jau bija saņēmusi ietekmīgāko Eiropas valstu starptautisku atzīšanu , līdz ar to iekļūšanai TS šķēršļi neradās.
Dalība Savienībā bija ne tikai prestiža jautājums – tas arī šķietami vairoja Baltijas valstu drošību, jo TS skaitījās kolektīvās drošības instruments un tās statūti garantēja dalībvalstu teritoriālo neaizskaramību, tāpat kā politisko neatkarību.
Diemžēl tās bija tikai deklaratīvas labas gribas garantijas, jo šai starptautiskajai institūcijai nebija veida, kā praksē sodīt vai apvaldīt agresoru, īpaši, ja tā bija lielvara.
Otrā pasaules kara priekšvakara un sākuma notikumi to labi parādīja. Tomēr 1921. gadā ar TS saistījās daudz ilūziju.
Par godu vēstij no Ženēvas Latvijas pilsētu ielas 23. septembrī “pieņēma svētku izskatu”; tika rotātas karogiem; baznīcās notika pateicības aizlūgumi.
Satversmes sapulces deputāti sapulcējās uz ārkārtas sēdi, kas gan bija tīri simboliska, jo Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste nolasīja no Latvijas diplomātiem saņemto telegrammu un īsos vārdos raksturoja, ko tas nozīmē: “Visas vecās kultūras tautas ir atzinušas mūsu valsti par spējīgu, par cienīgu, par stipru un par pienācīgu, lai uzņemtu viņu savā vidū.”
Pēc īsās runas deputāti piecēlās kājās, aplaudēja un nodziedāja “Dievs, svētī Latviju!” Ar to sēde, kas, kā apgalvoja laikabiedri, bija ritējusi vien piecas, desmit minūtes, tika slēgta.
