Ielu pārdēvēšanas kampaņa Latvijā nacistu varoņu vārdos: savas Hitlera ielas dabūja arī Smiltene un Tukums 6
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem vācu okupācijas laika centrālais laikraksts “Tēvija” paziņoja: “Lai uz visiem laikiem apliecinātas Rīgas nesaraujamās saistības ar vācu tautu un vācu kultūru un lai redzami apliecināta latviešu tautas pateicība Lielvācijas Vadonim un vāca karavīriem par Rīgas atbrīvošanu no boļševiku āziatiskā jūga, Rīgas iedzīvotāju pārstāvji saziņā ar attiecīgām vācu iestādēm izstrādājuši plānu par vairāku ielu pārdēvēšana, dodot šīm ielām to vīru vārdus, kam Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāji ir sevišķi lielu pateicību parādā.
Pirmām kārtām rīdzinieki apliecina savu pateicību un uzticību Lielvācijas radītājam un Vadonim Ādolfam Hitleram.
Tāpat kā neskaitāmās Eiropas pilsētās no tālajiem ziemeļiem līdz dienvidiem, no Eiropas rietumiem līdz mums, Ādolfa Hitlera vārdā nosaukta sirmās Rīgas ievērojamākā iela – līdzšinējā Brīvības iela.”
Tik vērienīgu Rīgas galvaspilsētas ielu pārdēvēšanu gada laikā nebija paspējusi veikt pat padomju okupācijas vara, savukārt nacisti, noformējot to kā “Rīgas pateicība atbrīvotājiem”, ķērās pie lietas pamatīgi – Krišjāņa Valdemāra iela ieguva Hermaņa Gēringa vārdu, Elizabetes iela pārtapa Valtera fon Pletenberga gatvē, Merķeļa iela – Oto Bismarka ielā, Aspazijas bulvāris – fon der Golca gatvē, Raiņa bulvāris – Alfrēda Rozenberga ielā un tā tālāk.
Ielu pārdēvēšanas kampaņa nacistu varoņu vārdos vasaras beigās turpinājās Latvijas provinces pilsētās, un savas Hitlera ielas dabūja arī, piemēram, Smiltene un Tukums.
