Tradīcija Mežotnes pilskalnā, kas atdzimusi arī mūsdienās 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem Mežotnes Izglītības biedrība un vietējā aizsargu nodaļa iedibināja tradīciju, ko uzturēja un cītīgi kopa visus pirmskara Latvijas pastāvēšanas gadus un kas arī mūsdienās atdzimst 18. novembrī.
Proti, Mežotnes pilskalnā īpaši sarūpētā mastā svinīgi tika uzvilkts Latvijas valsts karogs, kam tur pēc ieceres bija jāatrodas katros valsts svētkos.
Mežotnes pilskalns, saukts arī par Viesturkalnu, Lielupes kreisajā krastā iepretim baronu laiku Mežotnes pilij tika uzskatīts par Livonijas Indriķa hronikā pieminētā 13. gadsimta zemgaļu vadoņa Viestura jeb Viestarda rezidenci.
Tādēļ šī vieta bija īpašas patriotiskas auras apdvesta. Karoga pacelšana bija zīme, ka “šeit pulcējas tauta uz svētkiem”.
Vietējie Mežotnes un Bauskas apkaimes aizsargi turpmākajos gados tur regulāri atzīmēja savus svētkus, rīkoja dažādus patriotiskus pasākumus, apbalvošanas, deva svinīgos solījumus.
Turpat līdzās atradās deju laukums, kur pēc oficiālās daļas “nodoties dejām un jautrībām” un vieta mielasta galdiem. Pirmā karoga uzvilkšana notika īpaši svinīgi, ap 1000 ļaužu lielam pūlim to vērojot.
“Jaunākās Ziņas” rakstīja: “Karogu aizsargu nodaļai dāvināja Mežotnes izglītības nodaļa, kuras priekšnieks Mieleiks lūdz [Bauskas] apriņķa priekšnieku Greberi karogu uzvilkt mastā.
Valsts himnai skanot, karogs uzvijās 95 pēdu augstā mastā, paceļoties pāri koku galotnēm. Viņš redzams plašā apkārtnē.” Prese apgalvoja, ka pie karoga masta ierakšanas pilskalnā esot atrastas vairākas “vērtīgas senlietas”, kas nodotas Valsts pieminekļu valdei.
