Pirms 240 gadiem ogļraču ciemā piedzima inženieris un “dzelzceļa tēvs” Džordžs Stefensons 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 240 gadiem Vilmas ogļraču ciemā Anglijas ziemeļos piedzima inženieris un “dzelzceļa tēvs” Džordžs Stefensons.
Viņa vecāki bija analfabēti, taču dēla izgudrojums 19. gadsimta sākumā būtiski veicināja procesu, ko vēsturē sauc par industriālo revolūciju.
Veikdams dažādus mehāniķa darbus pie raktuvēs nodarbinātajām tvaika mašīnām, Stefensons 1814. gadā konstruēja savu pirmo lokomotīvi.
Līdzīgi “kustošie dzinēji” pašā 19. gadsimta sākumā Anglijā bija konstruēti arī pirms viņa, taču Stefensona konstrukcija bija veiksmīgāka, turklāt viņa spēka mašīna izmantoja nevis koka vadīklas vai plātņu ceļu, bet īpašas formas čuguna sliedes.
Lokomotīves sākotnējais uzdevums bija ogļu transportēšana. Gandrīz visā Eiropā pieņemtais standarta attālums starp sliedēm – 1435 mm – ir viņa ieviests.
1821. gadā Stefensons kopā ar 18 gadus veco dēlu Robertu pieslēdzās uzņēmēja Edvarta Pīsa iecerei būvēt 40 km garo Stoktonas–Dārlingtonas dzelzceļu un pārliecināja Pīsu, ka viņa lokomotīve tajā spēs vilkt ne tikai ogļu, bet tāpat pasažieru vagonus.
Līnija sāka darbu 1825. gadā. 27. septembris bija vēsturē pirmā reize, kad dzelzceļa lokomotīve vilka vagonu ar pasažieriem.
Pasaules ievērību Stefensons ieguva pēc tam, kad 1830. gadā, izmantojot pirmās līnijas izmantošanas pieredzi, viņa vadībā tika izbūvēta Liverpūles–Mančestras dzelzceļa līnija un “dzelzceļa tēva” uzņēmums konkursā ieguva tiesības piegādāt tam paša konstrukcijas lokomotīvi “Rocket”.
Nākamos desmit gadus Stefensons kļuva ārkārtīgi pieprasīts inženieris ne tikai Anglijā. Visus dzelzceļu iekārtošanas pasūtījumus viņš nemaz nespēja pieņemt.
Mūža nogalē Stefensons vairāk darbojās kā uzraugošais inženieris un investors.
