Vietējie iedzīvotāji savu ciemu sauca par Kolkasragu, bet oficiālajos dokumentos tā apzīmējums bija pavisam cits 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1741. gada 9. martā. Kolkas vārds
Pirms 280 gadiem rakstos pirmo reizi pieminēts Kolkas vārds. Irbes – Ģipkas draudzes grāmatā šajā datumā izdarīts ieraksts par kristībām. Kristīts “Behrtuls, Krohga Didrika dels no Kolkes zeema”.
Kā atzīmējusi Lībiešu krasta novadpētniece Baiba Šuvcāne, līdz tam hronikās un dokumentos jau kopš 14. gadsimta konsekventi bijusi runa tikai par ciemu “Domesnes”.
Savukārt kā ģeogrāfiskas vietas – zemesraga – apzīmējums šis, iespējams, senskandināviskās cilmes vārds, lietots vēl senāk.
Latīņu valodā ar vārdu “domus” apzīmē reliģiska rakstura saieta namu vai vietu. Ko nozīmē kopš 18. gadsimta apritē ienākušais “Kolka”, kā tas parādījies, precīzi nav zināms.
Ir tikai leģendas, minējumi un versijas, norādot uz līdzībām igauņu, somu, lībiešu valodā.
Kolkasraga apzīmējums kartēs un citos oficiālos dokumentos līdz 19. gadsimta beigām ir “Domesnes”, bet vietējie iedzīvotāji paralēli tam ciemu saukuši par Kolkasragu.
“Savu 400 un, kas zina, vairāk vēl kuģu, nākdami no visām pasaules malām un gribēdami uz Rīgu un Pērnavu tapt, ir pret Kolkas ragu (Domesnes) sakrājušies, nevarēdami mazā jūrā (Rīgas līcī) iekšā tapt, kas ar ledu tā noklāts, ka rūnīši (roņsalieši) arvien vēl par to pašu staigā, roņus kaudami,” 1829. gada 16. maijā, atzīmējot neparasto ledus situāciju, rakstīja “Latviešu Avīzes”.
Tikai 20. gadsimtā kā kartēs, tā sabiedrībā apritē nostiprinās apdzīvotās vietas nosaukums “Kolka” un Domesnēsi vairs nepiemin. Lībiski “Kūolka nana” burtiski nozīmē “Kolkas deguns”.
