“Veicināt mīlestību pret savu zemi.” Kā pirms 20 gadiem ieviesa praksi izkārt valsts karogu pie visām izglītības iestādēm 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
2001. gada 10. februārī. Karogs pie skolas
Pirms 20 gadiem stājās spēkā Saeimas pieņemtie grozījumi likumā “Par Latvijas valsts karogu”, kas paredzēja, ka valsts karogs jāizkar pie visām valsts un pašvaldību izglītības iestādēm.
Ideja nāca no toreizējās Andra Bērziņa valdības izglītības un zinātnes ministra Kārļa Greiškalna, kurš pārstāvēja Tautas partiju. Greiškalns aizrādīja, ka tāda tradīcija pastāvējusi vēl pirmskara Latvijā un daudzviet pasaulē pastāvot joprojām.
“Skola ir pirmā valstiskā iestāde, ar kuru bērns sastopas, sākot mācības pirmajā klasē. Skolā arī veidojas mazā pilsoņa izpratne par valsti, tās vērtībām un simboliem.
Ir ļoti svarīgi, lai šī izpratne veidotos pareizi, un pie tā ir rūpīgi un sistemātiski jāstrādā.
Šis grozījums likumdošanā par valsts karoga pastāvīgu izkāršanu pie izglītības iestādēm var būtiski ietekmēt bērna izpratni par valsti un veicināt mīlestību pret savu zemi,” toreiz skaidroja ministrs.
Sabiedrībā priekšlikums gan tika uzņemts ar lielu skepsi – daudzi uzskatīja, ka tā ir lieka izrādīšanās, skolu direktori žēlojās, ka karogi dārgi izmaksāšot un huligāni tos regulāri noraušot.
Savukārt tābrīža Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs žurnālistiem pauda pārliecību, ka ar Saeimas lēmumiem par valsts karogu izkāršanu pie izglītības iestādēm skolēnos patriotismu neieaudzinās.
Tomēr Saeimā labojumus “izrāva cauri” ļoti ātri. Greiškalna ierosinājums nāca 2001. gada janvārī, bet jau 1. februārī Saeima tos akceptēja.
Mūsdienās karogs pie skolas ir ierasta lieta, turklāt daudzviet pie skolām līdzās valsts standartam tagad plīvo arī pilsētu vai novadu, kā arī Eiropas Savienības karogi.
