Pirms 110 gadiem notika apvērsums latviešu teātra mākslā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem, dienu pēc nepacietīgi gaidītās Raiņa lugas “Uguns un nakts” pirmizrādes Jaunajā Rīgas teātrī, “Dzimtenes Vēstnesis” atzina, ka 26. janvāris iezīmēs “vienu no ievērojamākiem un priecīgākiem notikumiem latviešu teātra attīstības vēsturē”.
Prognoze bija pravietiska, jo rezonanse, ko “Uguns un nakts” radīja tā laika latviešu sabiedrībā, bija kas agrāk nepiedzīvots, kamdēļ to arī mūsdienās pieskaita skatuves darbiem, kas visvairāk saviļņojuši latviešu prātus, un iekļauj Kultūras kanonā.
Turklāt Jāņa Kugas radītās dekorācijas var uzskatīt arī par latviešu teātra scenogrāfijas sākumu, un tā bija viena no pirmajām lugām, kas izsauca interesi arī Rīgas cittautiešu, vispirms jau vācu, sabiedrībā. Pēc Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” motīviem tapusī luga pilnā apjomā, drukātā formā bija izdota 1907. gadā.
“Pie Raiņa lugas “Uguns un nakts” pate sabiedrība saprata, ka te nepietiek ar ikdienišķiem līdzekļiem, ka šis lielais, varenais saturs nav lejams nodilušā, caurā vai pat salāpītā traukā. Bet pie šīs atziņas, ka luga nav izrādāma parastiem skatuves līdzekļiem, slēpās arī briesmas: luga varēja palikt ilgāku laiku pavisam neizrādīta uz latviešu skatuves,” vēl pirms pirmizrādes rakstīja literāts un publicists Līgotņu Jēkabs.
Teātrim tā laika mērogiem grandiozam uzvedumam naudas nebija, tādēļ vāca ziedojumus. Citējot literatūrzinātnieka Benedikta Kalnača atzinumu Nacionālās enciklopēdijas šķirklī, iznākums bija “novatorisks inscenējums, kurā pirmo reizi latviešu teātra vēsturē tika īstenots visu svarīgāko skatuves mākslas elementu – režijas, aktiermākslas, scenogrāfijas, kostīmu, gaismas, mūzikas un horeogrāfijas – saskaņots izmantojums”.
