Pirms 130 gadiem dzimusi viena no zīmīgākajām pirmskara Latvijas preses personībām 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem Jērcēnu pagasta “Rēpeņos” lauksaimnieka ģimenē piedzima viena no zīmīgākajām pirmskara Latvijas preses personībām, pagājušā gadsimta 20.–30. gadu ietekmīgāko preses izdevumu – laikraksta “Jaunākās Ziņas” (1921–1928) un žurnāla “Atpūta” (1924–1937) – atbildīgais redaktors Jānis Kārkliņš.
Laikabiedri atzina, ka Kārkliņam lielā mērā jāpateicas par to, ka “Atpūta” kļuva par vairāk izplatīto un iecienīto žurnālu tā laika Latvijas sabiedrībā.
Vēlāk, padomju okupācijas gados daudzās mājās joprojām slepus glabātais ilustrētais izdevums pārtapa zudušo “zelta ulmaņlaiku” simbolā.
Viņa kā redaktora pamatprincips bija “koncentrēts saturs, vienkārša, viegli uztverama izteiksme” – tā laika latviešu avīžniecībā nebūt ne pašsaprotami. Kārkliņš pazīstams arī kā literatūrkritiķis un ražīgs rakstnieks un dzejnieks.
Kultūrvēsturiski nozīmīga ir viņa Zviedrijas trimdas laikā 1962. gadā izdotā atmiņu grāmata “Latvijas preses karalis”.
Ja runā par preses magnātu Benjamiņu “impēriju”, par 20. gadsimta sākuma žurnālistikas un izdevējdarbības specifiku, tad grūti iztikt bez Kārkliņa atmiņām.
“Latvijas preses karalis” ierindojams starp nozīmīgākajiem pirmskara Latvijas sabiedrību atspoguļojošajiem atmiņu stāstiem. Mazāk ievērotas ir viņa atmiņas “Latviešu Pūcesspieģelis”.
No Latvijas preses un Benjamiņiem Kārkliņš aizgāja 1937. gadā; sāka ceļot, pievērsdamies filozofiskas dzejas un apcerējumu rakstīšanai. 1940./41. gada padomju represijas Kārkliņu tieši neskāra, bet 1944. gada martā viņš bija starp Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem, pieprasot atjaunot Latvijas valsti.
Tā paša gada rudenī Kārkliņš devās bēgļu laivā uz Zviedriju, kur turpināja būt aktīvs latviešu trimdas sabiedriskajā dzīvē.
