Viņa stāsta fabulu izmantojis pat kinorežisors Larss fon Trīrs. Kas bija šis “visneomulīgākais rakstnieks”? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem luterāņu mācītāja ģimenē netālu no Bernes piedzima viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem Rietumu pasaules rakstniekiem un dramaturgiem Fridrihs Dirrenmats.
“Miermīlīgs, miesās patukls, cigāru cienītājs un gardēdis, visnotaļ cienījama Šveices pilsoņa izskatu, Fridrihs Dirrenmats mazliet atgādina Aleksandru Grīnu, un šķiet, ka no viņa spalvas raiti tecētu populāri vēsturiski romāni.
Taču ar Grīnu tam kopīga tikai dēkainība – Dirrenmats ar lielu patiku stāsta neparastus notikumus. Citādi viņš ir viens no mūsu laiku visneomulīgākajiem rakstniekiem, skaudriem cilvēka dvēseles tramdītājiem,” 1958. gadā par viņu rakstījusi ASV dzīvojošā latviešu trimdas tulkotāja un literārā apskatniece Rita Liepa (1914–2004).
Ar lugu rakstīšanu Dirrenmats sāka nodarboties 40. gadu beigās, bet 50. gadu beigas un 60. gadi ir viņa slavas zenīts, kad visā pasaulē tiek uzvesti klasiskie darbi “Romuls Lielais” (1950), “Vecās dāmas vizīte” (1956), “Fiziķi” (1962), novele “Avārija” (1956), “Spēlēsim Strindbergu” (1969).
Pasaules slavu lielā mērā atnesa “Vecās dāmas vizīte”, kas ir pamācošs, skaudrs stāsts par soda neizbēgamību un naudas varu pār cilvēkiem – tā fabulu vēlāk izmantojuši arī citi autori, tajā skaitā kinorežisors Larss fon Trīrs “Dogvilā”.
“Par drūmām un skarbām lietām es rakstu tādēļ, ka tā var vissekmīgāk izdibināt cilvēka patieso būtību. Grieķu nevainīgo kora vietā es lietoju vainīgo kori. Mēģinu pasauli rādīt tādu, kāda tā ir, un, ja ļaudis mani dēvē par ciniķi, tad tikai sevi aizstāvēdami,” autors reiz izteicies kādā preses intervijā, savus darbus raksturojot kā traģiskas komēdijas.
60.–70. gados Dirrenmats vairāk sāka pievērsties praktiskajam darbam teātrī. Kad 1980. gadā Šveicē izdeva viņa darbu kopotos rakstus, tajos bija 29 sējumi.
