Kāpēc Latvijā neieviesa sudraba trīslatnieku, lai gan dizains jau bija gatavs? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1930. gada 30. decembrī. Trīslatu monētu iecere
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” publiskoja sudraba trīslatu monētu variantus, kādus bija paredzēts 1931. gadā pasūtīt Anglijas monētu kaltuvē “Royal Mint” un izgatavot paralēli leģendārajiem pieclatniekiem.
Sacensībā piedalījās 14 mākslinieki, bet labākos variantus decembra beigās izvēlējās žūrija, kurā ietilpa pārstāvji no Finanšu ministrijas, Mākslas akadēmijas, Mākslinieku arodbiedrības un LU Arhitektūras fakultātes.
Žūrija lēma, ka izcilu darbu piedāvājumā nav, tāpēc godalgas sadalīja četriem labākajiem, bet faktiski uzvara tika tēlniekam Žanim Smiltniekam (1893–1931), jo 1931. gada pavasarī izšķīrās kalt tieši viņa piedāvāto versiju ar “senlatvju kareivi”.
Smiltnieks jau iepriekš bija izpelnījies ievērību ar pieminekli Latvijas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam Rīgas Meža kapos. Diemžēl mākslinieks tā arī neuzzināja iecerētās trīslatu monētas tālāko likteni, jo 1931. gada 28. aprīlī nomira.
Pasūtījums “Royal Mint” – miljons trīslatnieku – bija paredzēts 1931. gada jūlijam, taču valdībai pirms tam bija jāpapildina 1922. gada Likums par naudu, kas neparedzēja trīslatu kalšanu.
1931. gada 29. jūlija sēdē Ministru kabinets tomēr noraidīja likuma grozījumus, argumentējot, ka Latvijā par monetārās sistēmas paraugu pieņemta tā saucamā franka sistēma, bet tā neparedz nominālu “3”.
Nolēma, ka trīslatnieku vietā labāk pasūtāms lielāks skaits pieclatnieku.
