Kā baltos halātos tērptie ierēdņi Rīgā skaitīja Padomju Krievijas izmaksātos četrus miljonus zelta rubļu 4
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1920. gada 3. decembrī. 3 999 995 zelta rubļi Latvijai
Pirms 100 gadiem Rīgā no Maskavas pienāca vagons ar četriem miljoniem zelta rubļu, kurus Padomju Krievija Latvijai izmaksāja saskaņā ar 1920. gada 11. augusta Miera līguma noteikumiem kā simbolisku kompensāciju par kara laikā uz Krieviju aizvestajām vērtībām.
Zelts bija cara varas 1897.–1903. gada 5 un 10 rubļu monētās. Tomēr summas saņemšana līdz pēdējam brīdim nebija droša, jo Ļeņins un lielinieki to izmantoja politiskām manipulācijām.
Piemēram, rudenī tie apsūdzēja Latviju, ka tā pieļaujot un atbalstot karotāju vervēšanu Vrangeļa armijai Krimā, kas nebija tiesa.
Lēmumu izmaksāt kompensāciju Maskavā pieņēma, jo nolēma, ka pasliktināt politiskās attiecības Padomju Krievijai tajā brīdī nav izdevīgi – tas tikai vairāk pietuvinātu Latviju Polijai un Antantes valstīm.
Zelts bija sakrāmēts kastēs, katrā kastē 60 000 naudas gabalu, sasvērti mazākos maisiņos.
Monētu pārbaude un saskaitīšana Valsts kases telpās ar pastiprinātu bruņotu apsardzi ilga no 8. līdz 17. decembrim.
Desmit pieredzējuši ierēdņi, baltos halātos tērpti, ņēma rokā katru naudas gabalu, pārbaudīja tā īstumu un svēra.
“Zelta skaitīšanu skaitītāji izdara ļoti veikli, jau rokās noskārzdami katru gabalu, kurš vieglāks par minimālo svaru 5 zolotņikiem,” tolaik novēroja “Latvijas Vēstnesis”.
Pārbaudes bija nepieciešamas ne tikai, lai pārliecinātos par summas atbilstību līgtajam, bet arī tāpēc, ka šīs monētas reiz bija atradušās apritē, apdilušas un viltojumu klātbūtni tur nevarēja izslēgt.
Skaitītāji konstatēja, ka sūtījumā ir 3 999 995 rubļi. Tātad par vienu piecu rubļu zelta monētu mazāk, nekā līgts.
