Kā pirms 80 gadiem padomju rublis sagrāva okupētās Latvijas latu 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1940. gada 25. novembrī. Padomju rublis sagrauj latu
Pirms 80 gadiem ar Latvijas PSR valdības un Latvijas kompartijas centrālkomitejas lēmumu okupētajā Latvijā kā maksāšanas līdzekli paralēli latam ieviesa padomju rubli.
1 latu pielīdzināja 1 rublim, kas bija realitātē nebalstīts kurss, jo vēl pēdējos neatkarības mēnešos par latu deva 10 rubļu. Vienlaikus tika pasludināta darba algu likmju celšana, lai tās atbilstu algām citviet PSRS.
“Šim lēmumam ir izcila politiska un saimnieciska nozīme, jo tas pārveido mūsu saimniecisko dzīvi saskaņā ar pārējo savienoto republiku principiem un sistēmu, tas mums dos jaunus spēkus, būs līdzekļu avots sociālistiskās valsts nostiprināšanai, mūsu lielās dzimtenes aizsardzības spēju stiprināšanai un avots darba ļaužu materiālā un kulturālā stāvokļa tālākai uzlabošanai,” skaidroja padomju avīzes.
Īstenībā tas nozīmēja lata devalvāciju un dzīves līmeņa kritumu, jo cenu starpība starp Latviju un “vecajām” padomju republikām joprojām pastāvēja un kļuva aizvien dramatiskāka.
Tā augustā ziemas mētelis veikalā bija maksājis 68 latus, bet decembrī – 500 rubļu.
Rubļa pielīdzināšana latam deva signālu arī totālai veikalu izpirkšanai, ko steidzās veikt Latvijā iesūtītās, labi atalgotās militārpersonas un pārvaldes aparāta kadri no “lielās dzimtenes”.
Vēsturnieks Aivars Stranga min cenu starpības piemēru: 1940. gada novembrī sviests Latvijā maksāja 7 rubļus, bet liellopu gaļa – 3 rubļus kilogramā, kamēr Maskavā attiecīgi – 28 un 12 rubļus.
Latvijas padomiskotāji produktus pakām vien sūtīja prom. Pilnībā pāreja uz rubļa sistēmu okupētajā Latvijā noslēdzās 1941. gada martā.
