Pirms 100 gadiem tika godināti pirmie “lāčplēši”. Kas viņi bija? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1920. gada 11. novembrī. Pirmie “lāčplēši”
Pirms 100 gadiem Esplanādē notika Latvijas valsts augstākā militārā apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – pirmā pasniegšana.
Ordeņus Neatkarības kara dalībniekiem Esplanādē pasniedza Satversmes sapulces priekšsēdētājs, vēlākais Valsts prezidents Jānis Čakste.
Pirmos ordeņus saņēma Neatkarības kara laika Latvijas armijas augstākā vadība – ģenerālis Pēteris Radziņš, pulkveži Mārtiņš Peniķis, Krišjānis Berķis, Jūlijs Jansons, Jānis Apinis, pulkvežleitnanti Oskars Dankers un Jānis Puriņš.
Atskārsme par to, ka jaunajai Latvijas armijai nepieciešami savi apbalvojumi, lai atzīmētu tos karavīrus, kas izcēlušies cīņu gaitās, radās jau 1919. gada pavasarī, tomēr reālākus apveidus tādas idejas ieguva vien 1919. gada beigās, pēc tam kad bija izdevies no bermontiešu uzbrukuma nosargāt Rīgu.
Vēsturnieki noskaidrojuši, ka sākotnēji populārākie priekšlikumi bijuši nosaukt ordeni par Imantas, Viestura vai Lāčplēša.
“Latvijas Mediju” apgādā nule iznākušajā grāmatā “Par Latviju. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena” vēsturnieces Anda Ozoliņa un Laima Kostrica raksta, ka izvēle kritusi uz Lāčplēsi, jo bermontiešu uzveikšana pie Rīgas tika traktēta kā mitoloģiskā Lāčplēša varoņdarba atkārtošana, vēlreiz sakaujot pie Daugavas vācu iebrucējus simbolizējošo Melno bruņinieku.
Par labāko ordeņa dizainu tika atzīts mākslinieka autodidakta Jāņa Aleksandra Liberta piedāvājums, kam izdevās pārspēt vairāku citu tolaik jau labi pazīstamu mākslinieku priekšlikumus.
